Šādu nosacījumu publiskām kapitālsabiedrībām paredz likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 79. pants.

LSB vadītājs Jevgēnijs Kalējs skaidro, ka par šo normu ir nosūtījis vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Bērziņam (ZZS).

Savukārt Veselības ministrija iepriekš atbildējusi, ka pašvaldības un kapitāldaļu turētāji ar savu lēmumu var atļaut palielināt kopējo darba samaksas apjomu.

“Tātad – valsts par to neuzņemas atbildību, arī nenodrošinot minimālās algas pieaugumu, tas un visi pārējie papildu darba samaksas pieaugumi jāveic uz slimnīcu iekšējiem resursiem,” secina Kalējs.

Vēstulē norādīts, ka šī norma būtiski ietekmētu ārstniecības iestāžu spēju nodrošināt algu pieaugumu mediķiem, jo 2026. gadā plānots paaugstināt minimālo algu no 740 līdz 780 eiro.

LSB uzsver, ka minimālās algas celšana automātiski izraisa ķēdes reakciju arī veselības aprūpes nozarē – jāpalielina atalgojums māsu palīgiem, medicīnas asistentiem, podologiem, māsām, ārstu palīgiem un fizioterapeitiem, lai saglabātu samērīgas algu starpības starp kvalifikācijas līmeņiem.

Lai ārstniecības iestādes nodrošinātu atalgojuma pieaugumu 2026. gadā un vienlaikus ievērotu likumprojekta 79. pantā noteikto pienākumu nepalielināt kopējo kapitālsabiedrības personāla izmaksu attiecību pret kopējiem ieņēmumiem, veselības nozares kapitālsabiedrībām ir jāpalielina ieņēmumi.

Biedrība norāda, ka slimnīcām personāla izmaksu pieaugumu varētu kompensēt tikai ar papildu ieņēmumiem, proti, vai nu palielinot maksas pakalpojumu apjomu, vai saņemot lielāku finansējumu no Nacionālā veselības dienesta (NVD).

Vēstulē atzīmēts, ka slimnīcās gadu no gada pieaug maksas pakalpojumu īpatsvars, ko izraisa gan nepietiekamais valsts nodrošinātais ambulatorās veselības aprūpes finansējums, gan jaunu maksas veselības aprūpes pakalpojumu attīstīšana.

Tādejādi slimnīcas, pēc iespējas un ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju, nodrošinās ieņēmumu palielināšanu maksas pakalpojumu sadaļā.

Tomēr, kā uzsver LSB, lielāko daļu slimnīcu ienākumu veido valsts budžeta līdzekļi, un maksas pakalpojumu īpatsvara kāpināšana ir ierobežota iedzīvotāju maksātspējas dēļ.

Tāpat LSB norāda, ka digitalizācijas un produktivitātes uzlabošanas pasākumi, uz kuriem likumprojekta autori cer kā uz kompensācijas mehānismu, tuvākajos gados slimnīcām radīs papildu izdevumus.

Slimnīcas turpinās darbu pie personāla produktivitātes paaugstināšanas un digitalizācijas procesiem, tomēr šie pasākumi nebūs tik finanšu ietilpīgi, lai amortizētu minimālās algas palielināšanas ietekmi uz personāla izmaksām un nodrošinātu personāla izmaksu nepalielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, teikts vēstulē.

Lai gan pakalpojumu digitalizāciju nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, tomēr valsts e-veselības sistēmas un ārstniecības iestāžu lietotās sistēmas nespēj nodrošināt operatīvu un ērtu datu apmaiņu, kā rezultātā veidojas papildu darbs ārstniecības iestādes speciālistiem, bieži vien vadot datus divās sistēmās, kas palielina ārstniecības personu darba laiku un ārstniecības iestādes izdevumus.

Vēstulē arī norādīts, ka veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācija prasa veselības aprūpē iesaistītā personāla izglītošanu un domāšanas maiņu, un tas nav paveicams viena gada laikā.

Tāpat arī kiberdrošības jomā noteiktais – kiberdrošības pārvaldnieka pieņemšana darbā un kiberdrošības prasību ieviešana katrai slimnīcai rada papildu izdevumus.

Ņemot vērā minēto, LSB uzsver, ka veselības nozares kapitālsabiedrībām jāpiemēro izņēmums no likumprojekta 79. panta, lai nepieļautu mediķu atalgojuma stagnāciju un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos.