Viņa piebilda, ka “exit poll” rezultāti jāvērtē piesardzīgi, jo aptauja nav veikta iepriekšējās balsošanas dienās, savukārt aptuveni trešdaļa aptaujāto nav atklājusi, par ko balsojusi.

Strode klāstīja, ka liela daļa vēlētāju nobalsojusi iepriekšējās dienās un nevar pieņemt, ka visu partiju atbalstītāji vienādā mērā izmantojuši iespēju nobalsot iepriekš.

Socioloģe pieļāva, ka atsevišķu partiju atbalstītāji varētu būt biežāk izvēlējušies šo iespēju.

Viņa atzīmēja, ka nevar pieņemt arī to, ka savu izvēli neatklājušo respondentu atbalsts partijām sadalās vienmērīgi.

Strode uzsvēra, ka aptauja nav veikta ārvalstīs.

Socioloģe pauda, ka iepriekšējās vēlēšanās vēlētāju aptauju pēc balsošanas rezultāti vairāk vai mazāk bijuši līdzīgi vēlēšanu rezultātiem.

Komentējot to, ka saskaņā ar “exit poll” datiem Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nav pārvarējusi 5% barjeru, Strode minēja ZZS priekšvēlēšanu kampaņu.

Viņa sacīja, ka ZZS vēlētāju loks nav nemainīgs un tās vēlētāji var izvēlēties balsot par citiem politiskajiem spēkiem, piemēram, atbalstot AS.

Socioloģe atkārtoti uzsvēra, ka ir daudz nezināmo un nevar pieņemt, ka to ietekme uz partiju rezultātiem būs vienmērīga.

Kā ziņots, sestdien sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) pie iecirkņiem veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja (“exit poll”) liecina, ka Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis AS.

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas – “Latvija pirmajā vietā” (LPV), “Progresīvie”, “Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši”, Nacionālā apvienība (NA) un “Jaunā vienotība” (JV).

To, kuras partijas būs pārstāvētas 15. Saeimā, gan parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.