Otrdien, 13.maijā, Varšavā norisinājās Eiropas Savienības (ES) neformālā enerģētikas ministru sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Sanāksmes laikā tika apspriesta enerģētiskās drošības stiprināšana Eiropā, kā arī situācija Ukrainā un Moldovā.

Viedokļu apmaiņā par enerģētiskās drošības stiprināšanu, uzlabojot piekļuvi svarīgām tīrām tehnoloģijām Latvijas delegācija akcentēja, ka atjaunīgo energoresursu izmantošana un elektrifikācija kalpos par galveno enerģijas pārejas katalizatoru.

Tāpēc Latvija atbalsta ES plānus palielināt dažādu atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu.

Melnis norādīja, ka uzlabota piekļuve tīrajām tehnoloģijām var būtiski stiprināt enerģētisko drošību, nodrošinot gan vietējo energoresursu ražošanu, gan infrastruktūras attīstību. Tai pat laikā nepieciešamas arī būtiskas investīcijas Eiropas enerģētikas infrastruktūrā.

Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai ES turpinātu nodrošināt pietiekamu finansējumu, atbalstot arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību.

Ministrs atzīmēja arī koksnes biomasas īpašo nozīmi. “Situācijās, kad elektrifikācija nav optimāls risinājums, ir svarīgi turpināt izmantot citus ilgtspējīgus atjaunīgos energoresursus, piemēram, koksnes biomasu.

Latvijas ieskatā biomasa joprojām būs svarīga energoresursu struktūras sastāvdaļa un palīdzēs sasniegt ES atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus,” pauda Melnis.

Enerģētikas ministru diskusijā par Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atjaunošana un gatavība ziemai Ukrainā un Moldovā, Melnis uzsvēra Latvijas spēcīgo atbalstu Ukrainai. Viņš pauda, ka Latvija turpina paust savu solidaritāti Ukrainai.

Melnis norādīja, ka mērķētie uzbrukumi Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai apdraud drošu piekļuvi elektroenerģijai, apkurei un sakaru pakalpojumiem.

“Mēs turpinām aktīvi iesaistīties Ukrainas enerģētikas infrastruktūras remontā un atjaunošanā. Tai pat laikā, par spīti postošajai agresijai un karam, Ukraina virzās uz priekšu stiprinot energoapgādes drošību,” pauda Melnis.

Uzrunājot ES valstu enerģētikas līderus, ministrs vēlreiz akcentēja, ka Latvija turpina atbalstīt “RePowerEU” plāna mērķi iespējami ātri izbeigt atkarību no Krievijas fosilajām degvielām.

Pirms neformālās enerģētikas ministru sanāksmes notika BEMIP ministru sanāksme, kuras ietvaros tika parakstīts atjaunotais BEMIP saprašanās memorands.

Melnis norādīja, ka Latvija stingri atbalsta reģionālo sadarbību enerģētikas jomā BEMIP ietvaros. Viņš skaidroja, ka laika gaitā BEMIP Latvijai jau ir palīdzējis sasniegt daudzus mērķus, īpaši sinhronizācijas projekta ietvaros, padarot Latvijas energosistēmas drošākas un spēcīgākas.

“Tai pat laikā ir jāraugās nākotnē. Atjauninātais saprašanās memorands atspoguļo mūsu kopīgos nākotnes mērķus un prioritātes enerģētikas politikā Baltijas jūras reģionā – dekarbonizāciju, digitalizāciju, ilgtspējību un apgādes drošību.

Infrastruktūras attīstībai un tās aizsardzībai, tirgus integrācijai un zemām enerģijas cenām joprojām ir jābūt mūsu darba svarīgākajai daļai,” uzsvēra Melnis.

Kā skaidro ministrijā, ciešāka sadarbība starp valstīm ir svarīga, lai aizsargātu pārrobežu energoinfrastruktūru.

Atjaunoto saprašanās memorandu parakstīja Eiropas Komisija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Dānija, Vācija, Polija, Somija un Zviedrija, apliecinot apņemšanos stiprināt reģionālo sadarbību enerģētikas jomā.

Tāpat vizītes laikā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas enerģētikas ministri parakstīja kopīgu vēstuli par kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un noturību reģionā. Vēstule tika iesniegta ES Enerģētikas un mājokļu komisāram Danam Jergensenam.

Pirms ministru neformālās sanāksmes notika Atjaunīgo energoresursu draugu grupas (Friends of Renewables) sanāksme, kurā tika apspriests energoapgādes drošums, tajā skaitā nesenais elektroenerģijas padeves pārtraukums Ibērijas pussalā, energoneatkarība un kritiskās infrastruktūras aizsardzība.

Vizītes laikā klimata un enerģētikas ministram Melnim bija divpusēja tikšanās ar Dānijas klimata un enerģētikas ministru Larsu Āgārdu, kuras laikā tika apspriestas prioritātes nākamajam pusgadam, kad Dānija pārņems ES prezidentūru.