Viņš atzina, ka šobrīd Latvija ir tādā ģeopolitiskā situācijā, kurā jābūt izpratnei par to, cik svarīgi ir ieguldīt valsts aizsardzībā un drošībā.

“Mums ir blakus kaimiņos agresorvalsts, kad mēs neesam formāli kara apstākļos, bet neesam arī miera apstākļos,” teica Sprūds. Viņš norādīja, ka hibrīda kara darbība notiek katru dienu, un to var redzēt arī mūsu reģionā, bet Ukrainā tas redzams jau brutālā kara darbībā.

Sprūds uzsvēra, ka drošība nav pašsaprotama, tā ir jāsargā. Viņš pauda, ka jādara viss iespējamais, lai nodrošinātos pret agresoru, tomēr tas esot jautājums arī par cilvēku saliedētību un par to, ka sabiedrība nav sašķelta. “Tas ir pamatu pamats, uz kā mēs būvējam šo aizsardzības budžetu. Bez tā tie ir tikai skaitļi,” teica ministrs.

Viņš atzina, ka aizsargāta un droša Latvija, protams, prasa arī nozīmīgus finanšu ieguldījumus.

Līdzīgi kā pārējās NATO valstis, arī Latvija aizsardzības budžetu kāpina un virza uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nākamgad tas pirmo reizi būs 4,9% no IKP, un pirmo reizi tas ir plānots vairāk nekā divi miljardi eiro, atgādināja Sprūds.

Vienlaikus viņš atzina, ka tas nav pietiekami, tomēr optimāli šā brīža apstākļos.

Sprūds savā uzrunā izcēla aizsardzības nozares prioritātes. Viena no tām saistīta ar karavīriem. Nākamgad plānots apmācīt 1580 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī sasniegt 8000 profesionālo karavīru skaitu. Tāpat paredzēts turpināt pilnveidot un paplašināt Zemessardzi.

Vēl viena aizsardzības nozares prioritāte ir kaujas spēju stiprināšana, uzsvēra Sprūds.

Viņš uzskaitīja, ka uguns jaudā, kājnieku kaujas mašīnās un artilērijā nākamgad plānots ieguldīt 310 miljonus eiro, pretgaisa aizsardzībā – 204 miljonus eiro, munīcijā un ekipējumā – 177 miljonus eiro, artilērijas, mīnmetēju un tālās darbības raķešu sistēmās – 133 miljonus eiro, dronos un pretdronos, inovācijās un tehnoloģijās – 50 miljonus eiro, bet austrumu robežas stiprināšanā – 55 miljonus eiro.

Sprūds savā uzrunā izcēla arī Sēlijas poligona nozīmi valsts drošības stiprināšanā.

Ministrs uzsvēra, ka visaptverošas aizsardzības izpratnē drošības nodrošināšana ir visu kopējā atbildība. “Tādēļ arī no aizsardzības budžeta 30 miljonus eiro esam novirzījuši citām nozarēm,” teica Sprūds.

Viņš pauda, ka ir svarīgi, lai ieguldījumi aizsardzībā stiprina arī Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Caur aizsardzības nozari tautsaimniecībā ieplūst arī nozīmīgs finansējums – tie ir papildu nodokļu ieņēmumi, jaunas darbavietas un eksporta potenciāls, klāstīja Sprūds.

Jau vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi – 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.