Apstrīdētās normas paredz PVN samazinātās likmes 5% apmērā piemērošanu grāmatu un periodisko izdevumu piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, kā arī to abonentmaksai.

Samazinātā nodokļa likme piemērojama tādiem izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā, kā arī noteiktu Eiropas valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) oficiālajās valodās.

Viena pieteikuma iesniedzēja SIA “Intelektuāla grāmata” veic saimniecisko darbību kā grāmatnīca, tā ir specializējusies grāmatu un periodisko izdevumu krievu valodā izplatīšanā.

Savukārt otras pieteikuma iesniedzējas SIA “Ler 8” saimnieciskā darbība ir periodisko izdevumu izdošana, tā reizi nedēļā drukātā formātā izdod laikrakstu latviešu un krievu valodā.

No šī gada 1. janvāra, kad spēkā stājās apstrīdētās normas, lielai daļai šo uzņēmumu izplatīšanā esošajiem izdevumiem vairs netiek piemērota PVN samazinātā likme, bet gan standartlikme – 12% PVN drukātām un datu nesējos pieejamām grāmatām un 21% PVN e-grāmatām un periodikas izdevumiem.

Uzņēmumi norādīja, ka tas esot radījis tiešu nelabvēlīgu ietekmi uz to komercdarbību, jo to izplatītie izdevumi krievu valodā kļuvuši ievērojami dārgāki, klienti tos izvēlas pirkt retāk vai turpmāk neabonēt, kā rezultātā ir samazinājies apgrozījums un iespējas turpināt līdzšinējo komercdarbību.

Uzņēmumi esot paļāvušies, ka samazinātā nodokļa likme tiks piemērota visiem to izplatīšanā esošajiem izdevumiem neatkarīgi no valodas.

Tādējādi tie uzskata, ka ir pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un aizskartas tām Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.

Uzņēmumi arī uzskata, ka ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā un pret tiem, pamatojoties uz valodas kritēriju, pieļauta atšķirīga attieksme, salīdzinot ar komersantiem, kuri izplata grāmatas un periodiskos izdevumus apstrīdētajās normās paredzētajās valodās.

Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 91. pantā ietvertais diskriminācijas aizlieguma princips. Turklāt apstrīdētās normas ierobežojot arī komerciālo vārda brīvību – tiesības izplatīt informāciju sabiedrības daļai, kas patērē saturu krievu valodā. Tādējādi esot aizskartas arī Satversmes 100. pantā ietvertās pamattiesības.

ST uzaicinājusi Saeimu līdz 25. jūlijam iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 25. oktobris.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.

Jau ziņots, ka no 1. janvāra grāmatām, kas nav izdotas latviešu, Eiropas Savienības (ES) vai OECD dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās, tiks piemērota standarta 21% PVN likme.

Pieņemtās izmaiņas nozīmē, ka, piemēram, grāmatām krievu valodā no šī gada tiek piemērota pilna, nevis samazināta PVN likme.

Grozījumus virzīja Kultūras ministrija (KM), kas skaidroja, ka tie izstrādāti, lai stiprinātu sabiedrības saliedētību, balstoties uz latviešu valodas politiku, un mazinātu nacionālās drošības riskus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

Komentējot šo ieceri, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka valstij ir tiesības izlemt, kurus produktus vai pakalpojumus atbalstīt vairāk, bet kurus – mazāk, tomēr vienas nozares dalīšana pēc kategorijām nav pareiza.

Līcis pauda viedokli, ka nav pareizi šķirot pēc piederībām, atbilstībām, tematiem vai vēl kā cita.

“Šis ir sarežģīts laiks politiski, bet, mūsuprāt, uz politiskiem jautājumiem jāskatās no juridiskā viedokļa, un, ja kāds kaut ko pārkāpj, tad viņu atbilstoši likumam ir jāsoda,” teica Līcis.

Tāpat viņš pauda, ka finansiālā situācija nevienam no Latvijas medijiem “šobrīd nav pati spožākā”. Tādējādi, viņaprāt, tie mediji, kuriem tiks piemērota standarta PVN likme, var meklēt privāto finansējumu.

Savukārt, ja medijs ir atkarīgs no privātas naudas, tad tas var būt atkarīgs no šī naudas devēja prasībām, pauda Līcis.