Šuvajevs kā vienu no apsektiem, kas “Progresīvajiem” liedz atbalstīt jauno koalīciju, ir fakts, ka ZZS turpinās vadīt ZM.

Viņš atsaucās Valsts kontroles revīziju par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un ZM, norādot, ka “pēc tik graujošiem un skandaloziem secinājumiem, uzticēt ministrijas vadību partijai, kura ne tikai piesedz shēmas, bet arī īsteno necaurskatāmas finanšu plūsmas ir kategoriski nepieļaujami un tas atstās neizdzēšamu zīmogu uz nākamo valdību”.

Šuvajevs sacīja, ka “kokrūpnieku afēra” ir zīmogs Evikas Siliņas (JV) valdībai. Politiķis uzsvēra, ka “Progresīvie” pusgadu rosināja aktīvas politiskas rīcības un tās pārsvarā tika ignorētas.

“Diemžēl arī nākamā valdība turpinās piesegšanu. Vienīgais veids kā demonstrēt stingru līniju pret korupciju ir neuzticēt ZM ZZS vadībai,” teica Šuvajevs.

Politiķis kritizēja LVM pārvaldību, norādot, ka LVM dividenžu politika esot necaurskatāma un manipulatīva.

Viņa ieskatā, jaunajai valdībai vajadzētu sākt ar ZM un LVM budžeta atvēršanu, kā arī kapitālsabiedrības pārvaldības uzlabošanu.

Tāpat politiķis norādīja, ka viņu pārsteidz tas, ka nākamā valdība neplāno apturēt atbalstu “PATA” grupas uzņēmumiem.

“Jau šobrīd ir skaidrs, ka ZZS, turpinot vadīt šo ministriju, pārmaiņas neplāno. Konservatīvās koalīcijas zīmogs būs izcirsti valsts meži, atbalsts savējiem un taupība sabiedrībai,” teica Šuvajevs.

Otrs aspekts, kas liedz “Progresīvajiem” atbalstīt Kulberga koalīciju, esot pamatotas bažas par nodomiem griezt finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, kas iedzīvotājiem nepieciešami kvalitatīvai dzīvei.

Reizē viņš atzina, ka “Progresīvie” atbalstīs to izdevumu pārskatīšanu, kas saistās ar nepamatotiem sadārdzinājumiem publiskajos iepirkumos.

Tāpat viņš norādīja, ka pozitīvi vērtējama apņemšanās strādāt pie ministriju izdevumiem. Šuvajeva ieskatā līdz šim Finanšu ministrija to vispār nevēlējās darīt.

“Tomēr “Progresīvie” neatbalstīs nekādu lineāru izdevumu griešanu; neatbalstīs priekšlikumus, kas samazina veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti,” teica deputāts.

Līdztekus viņš atzina, ka “Progresīvie” nevar atbalstīt šo valdību, jo redzams, ka partijas nav spējušas vienoties par galvenajiem veicamajiem darbiem.

“Ir izteikti 52 solījumi. Ir vairāk nekā skaidrs, ka lielāko daļu solījumu četros mēnešos nav iespējams īstenot,” teica Šuvajevs.

Kā atzina deputāts, situācijā, kad visai valdībai kopīgi jāspēj demonstrēt vienota rīcība aizsardzības jomā un drošu vēlēšanu nodrošināšanā, Saeimas deputātiem tiek piedāvāta deklarācija, kas ir savstarpēji pretrunīga, vērsta visos iespējamos virzienos un nesniedz atbildi uz svarīgāko jautājumu – kā iedzīvotājiem justies droši.

Viņš atzina, ka “Progresīvie”, strādājot opozīcijā, spiedīs jauno koalīciju fokusēties uz svarīgāko – uz tiem jautājumiem, kas sabiedrībai šobrīd ir visbūtiskākie.

Viņaprāt, šobrīd pats svarīgākais ir sekmēt iedzīvotāju drošības izjūtu ne tikai militārā, bet arī ikdienas kontekstā.

Tāpat “Progresīvie” stingri iestāsies pret centieniem veikt lineārus budžeta griešanas pasākumus, pret jebkādiem centieniem vājināt sabiedrisko mediju neatkarību un vājināt pilsonisko sabiedrību.

Runājot par aizejošo koalīciju, Šuvajevs vērtēja, ka šīs valdības vēsturiskie sasniegumi nebūtu bijuši iespējami bez “Progresīvo” vīzijas par Latviju kā valsti, kas ievēro cilvēktiesības, kas pasargā iedzīvotājus no vardarbības, kas rūpējas par cilvēkiem, nepieļauj pārmērīgu nevienlīdzību un tic, ka investīcijas cilvēku veselībā un izglītībā būs Latvijas panākumu atslēga.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) demisijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticēja jaunu Ministru kabinetu veidot Apvienotā saraksta (AS) Saeimas deputātam Andrim Kulbergam, kura pārstāvētā frakcija līdz šim strādāja parlamenta opozīcijā.

Kulberga vadībā tika panākta vienošanās valdībā sadarboties četriem politiskajiem spēkiem – Apvienotajam sarakstam, Nacionālajai apvienībai, “Jaunajai vienotībai” un Zaļo un zemnieku savienībai.

Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus LVM pārvaldībā un ZM kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas.

Pēc Valsts kontroles aplēsēm trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonu eiro.