Svētdienas pēcpusdienā vēl nav skaidrības par pirmajām sarunām jaunās koalīcijas veidošanā
Svētdienas pēcpusdienā vēl nav skaidrības par pirmajām sarunām jaunās koalīcijas veidošanā.
LETA
Kā atzina Edvards Smiltēns (AS), pašlaik ir skaidrs, ka sākotnēji sarunas notiks ar esošās koalīcijas partneriem Nacionālo apvienību (NA) un “Jauno vienotību” (JV).
Taču par to, kad šīs sarunas varētu notikt, vēl nav lemts, teica politiķis, norādot, ka, visticamāk, pirmdien notiks “Apvienotā saraksta” valdes sēde, kurā tiks lemts par turpmākajiem soļiem koalīcijas sarunās.
Smiltēns uzsvēra, ka nepieciešams izveidot darboties spējīgu un stabilu valdību, kas varēs strādāt četrus gadus.
Tādēļ sarunu procesā ātrums nebūs sabiedrotais.
Turklāt jaunās Saeimas deputāti zvērestu nodos tikai 3. novembrī, bet līdz tam būs jānodrošina esošās valdības darbs, kurai priekšā ir daudz nepieciešamu lēmumu, teica politiķis.
Kā vienu no svarīgākajiem darbiem jaunajā koalīcijā Smiltēns atzīmēja spēju “nolaisties realitātē”.
Jaunajai koalīcijai jāsaprot, kādi solījumi priekšvēlēšanu laikā ir doti, kas ir sarakstīts vēlēšanu programmās un no kā nāksies atteikties.
Partijām jābūt drosmīgām un atklātām, citādi nebūs iespējams vairot uzticību starp politisko varu un sabiedrību, teica Smiltēns, uzsverot, ka tas ir valsts drošības jautājums, jo Putina propagandas mērķis ir sanaidot tautu savā starpā.
“Mums ir jāspēj konsolidēt sabiedrību ļoti sarežģītam periodam, laikam, kad nepieciešams pieņemt ļoti sarežģītus lēmumus, kad jāvienojas par valsts pārvaldes arhitektūru, lai saimniekotu efektīvāk,”
teica Smiltēns.
Viņš atzīmēja, ka pašreizējai valdībai ir labas iestrādnes, kas ir jāturpina, piemēram, aizsardzības jomā.
Jaunajai koalīcijai būs skaidri jāsaliek nākamā gada un vidējā termiņa budžets, virzoties uz sabalansētu budžetu 2030. gadā.
Turklāt esot jāņem vērā visas problēmas, kas sastrādātas līdz šim – “airbaltic”, “Rail Baltic” un citas, kas esot rakstāmas ar deviņām nullēm, teica politiķis.
Kā ziņots, 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis AS, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), visticamāk, nav spējusi pārvarēt 5% barjeru.
AS pie šāda spēku samēra var cerēt uz 42 deputātu krēsliem.
Tikmēr “Latvija pirmajā vietā” (LPV) var cerēt uz 17 mandātiem, SV/AJ – 15, NA – 10, “Progresīvie” – deviņiem, bet “Jaunā Vienotība” – septiņiem mandātiem.