“Kā tika pausts dialogā ar Latvijas valdības pārstāvjiem, “Telia” uzskata, ka pastāv pievilcīgas iespējas apvienot LMT un “Tet” un ka šāds apvienots fiksēto un mobilo sakaru piedāvājums būtu pievilcīgs Latvijas klientiem, vienlaikus radot vērtību visām ieinteresētajām pusēm,” sacīja Gīlēniuss.

Viņš arī akcentē, ka “strukturāla risinājuma rašana attiecībā uz LMT un “Tet” īpašumtiesībām ir jau sen novēlota, un “Telia” ir skaidri paudusi, ka tā redz scenāriju, kurā uzņēmumi tiek apvienoti un “Telia” būtu līdzīpašnieks un līdzvērtīgs partneris Latvijas valdībai”, tostarp arī aktīvi iesaistoties apvienotā uzņēmuma attīstībā un atbalstot to.

Gīlēniuss sacīja, ka diskusijās par īpašumtiesībām “Telia” ir paziņojusi, ka ir atvērta uzņēmuma īpašnieku struktūras maiņai.

Pašlaik “Telia” pieder 60,3% LMT akciju, izmantojot tiešo un netiešo līdzdalību, un 49% “Tet” akciju. Ja šie divi uzņēmumi tiktu apvienoti, “Telia” pašreizējās īpašumtiesības veidotu aptuveni 55% no apvienotā uzņēmuma akcijām.

“Telia” būtu gatava apsvērt iespēju ar atbilstošiem noteikumiem un nosacījumiem pielāgot savas īpašumtiesības apvienotā uzņēmumā līdz 50%.

Vienlaikus, “Telia” būtu gatava apspriest Latvijai piederošo “Tet” un LMT akciju iegādi, ja jebkurš potenciālais piedāvājums neatbilstu “Tet” un LMT patiesajai vērtībai.

Vai arī, ja ir piemēroti noteikumi un nosacījumi, “Telia” varētu pārdod savas akcijas Latvijas valstij.

Savukārt “scenārijs, kurā tiek saglabāts esošais stāvoklis, ir sliktākais scenārijs un tas rada reālu risku, ka abu akcionāru vērtība samazināsies,” norādīja Gīlēniuss.

Patlaban “Telia” oficiālu Latvijas valdības piedāvājumu vēl nav saņēmusi.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas “Telia” atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA “Tet” un SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja “Telia” oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Vienlaikus arī “Telia” ir biržā kotēts uzņēmums, un tai ir pienākums ziņot par šādiem darījumiem, piebilda Valainis.

Atbilde no “Telia” tiek gaidīta mēneša laikā.

Runājot par “Tet” un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja “Telia” pieņems piedāvāto risinājumu, bet “tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu”.

Vaicāts, vai valdībai ir gatavi citi scenāriji gadījumā, ja “Telia” šo piedāvājumu nepieņem, Valainis norādīja, ka ir arī citi iespējamie scenāriji, ko pašreiz neatklās.

Kā ziņots, valdība 19.novembrī aiz slēgtām durvīm izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un “Tet” tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot EM trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un “Telia” tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti – no “Tet” un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no “Telia” pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur AS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.

Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

“Telia” sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos “Tet” telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti “Tet Telco”), abiem esošajiem “Tet” akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un “Telia” valstij pārdotu savus 49% “Tet” daļu, savukārt no “Tet” iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT.

Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties “Tet” vai tā aktīvu – optiskā tīkla infrastruktūras – izpirkšanā paudis LVRTC, kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties “Tet” klientu portfeli.

Savukārt “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacījis, ka “Tet” varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās “Tet” akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% – “Telia”.

Vienlaikus Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja “Eversheds-Sutherland” vecākais partneris Māris Vainovskis iepriekš intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka ir signāli par datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA “Mikrotīkls” līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Džona Tallija interesi investēt “Tet” un LMT.

“Tet” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas “Tet” apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.