Prasību pret kompāniju Kvēps cēlis, jo uzskata, ka dividendes izmaksātas neatbilstoši “publiskai kārtībai un labiem tikumiem”, un tas vērtējams kā Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpums. Kvēps ir pārliecināts, ka “Itera Latvijai”, ilgstoši neatklājot savu patieso īpašnieku struktūru, nav tiesību piedalīties akcionāru sapulcēs, attiecīgi to lēmumiem nav bijis kvoruma.

“Ja Latvijas kompānija Krievijā gribētu saņemt dividendes, izmaksāt no sava biznesa Krievijā uz Latviju, viņi to nevar izdarīt. [Krievijas vadonis Vladimirs] Putins ir pieņēmis divus dekrētus, kuros ir rakstīts: ja tu gribi saņemt dividendes, pie tam nav runa par valsts kompānijām vai kompānijām, kas, nedod Dievs, karo pret viņiem, tas vispār droši vien nebūtu iespējams.

Tu vari atvērt tikai tad kontu Krievijas bankā, saņemt dividendes rubļos un, protams, tērēt naudu tikai Krievijā. Proti, krievi savas nacionālās intereses ir nodefinējuši perfekti, ka nekāda nauda uz ārzemēm, ko var izmantot pret viņiem, neies. Savukārt naivie latvieši, kuri ir tie īstenībā apdraudētie, – nekādu problēmu, nāciet, pelniet,” klāstīja Kvēps.

Precīzu summu, kas dividendēs pērn izmaksāta uz Krieviju, LG nenosauc.

Ekonomisko lietu tiesa lēmuma paziņošanu lietā plāno mēneša beigās.

LETA jau rakstīja, ka LG koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš. “Latvijas gāzes” apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, bet peļņa – 40,8 miljoni eiro.

LG lielākie akcionāri ir Krievijas “Gazprom” (34%), “Rietumu banka” (28,97%), Vācijas kompānija “Uniper Ruhrgas International GmbH” (18,26%) un SIA “Itera Latvija (16%).