Pārbaude sākta pēc publiski izskanējušā gadījuma, kad kāds Rīgas dzīvokļa saimnieks vairākus mēnešus mēģinājis tikt vaļā no astoņām viņa īpašumā nesaskaņoti reģistrētām firmām. Lai arī sešas tur vairs nav reģistrētas, divas tomēr palikušas – viena sākusi likvidācijas procesu, bet par otras darbības apturēšanu lēmums vēl ir procesā.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš pamanījis fiktīvās uzņēmējdarbības pazīmes, ir iekļāvis šo dzīvokli tā sauktajā riska adrešu sarakstā. VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe apgalvo, ka konkrētā persona netiek vainota un nav sodīta. Pēc viņas teiktā, šādi persona tiek pasargāta pret vēl lielāku nodokļu krāpnieku piereģistrēšanos viņa dzīvoklī.

Savukārt dzīvokļa īpašnieks uzskata, ka šis lēmums ierobežo viņa tiesības ļaut kādam citam viņa ieskatā godprātīgam uzņēmējam reģistrēt savu darbību.

Diskutēt par nosacījumiem iekļaušanai riska adrešu sarakstā aicina Uzņēmumu reģistrs. Tajā piekrīt, ka pats riska adrešu regulējums ir veiksmīgs un nepieciešams, tomēr tam nevajadzētu radīt liekas nelabvēlīgas sekas īpašniekam, kurš nav izdarījis neko nepareizi.

Līdz 2021. gadam reģistrācijas pieteikumam bija jāpievieno īpašnieka rakstiska piekrišana. Tagad šāds dokuments nav vajadzīgs, taču saskaņojumam izmantot adresi joprojām jābūt. Citādi kompānijas vadību var saukt pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts iestādei, atgādina “de facto”.

Par to laikā no 2021. gada 1. augusta līdz 2025. gada 31. decembrim Valsts policija sākusi 192 kriminālprocesus, no tiem 80% gadījumu par nepatiesas juridiskās adreses norādīšanu dokumentos.

Taču lietu pret iepriekšminētās personas dzīvoklī reģistrētajiem komersantiem policija nesāka, jo nekonstatēja noziedzīgu nodarījumu.

Vienlaikus tiesiskie instrumenti, kā tikt vaļā no nelūgtiem juridiskiem “viesiem” savās mājās, pastāv, atgādina “de facto”. Saņemot īpašnieka sūdzību, Uzņēmumu reģistrs var sākt vienkāršotās likvidācijas procesu. Tieslietu ministrijā gan atzīst, ka šai procedūrai vajadzēt būt ātrākai.

Kā vēsta raidījums, lielākai īpašnieka tiesību aizsardzībai varētu izvērtēt vēl divas iespējas. Viena iespēja būtu īpašniekam valsts informācijas sistēmā atzīmēt, ka viņš neļauj uzņēmumu reģistrēšanu adresē. Otra iespēja paredzētu, ka īpašniekam nāktu paziņojums par kādas kompānijas parādīšanos viņa adresē. Abi varianti paredz izmaksas no valsts, kas pagaidām aplēstas nav.