Ministre uzsvēra, ka lietu vēl skatīs apgabaltiesā, tāpēc plašāk spriedumu komentēt nevar, lai neietekmētu tiesas procesu.

Vienlaikus viņa norādīja, ka AT ar šo spriedumu izveidoja jaunu redzējumu attiecībā uz procesuālo regulējumu un, TM būs jāmeklē risinājumi, lai lietā nebūtu šaubu.

“Ir skaidrs, ka mums ir būtiski iestāties par valsts un sabiedrības interesēm, līdz ar to karteļu problēma būtu jāatrisina,” norādīja ministre.

Ministre pievērsās arī jautājumam par arestētu kapitāldaļu pārvaldīšanu kriminālprocesos. Patlaban paredzēts, ka arestēto mantu varētu pārvaldīt “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor””, tomēr vienošanās par galīgo modeli vēl nav panākta.

Jautājums skatīts arī Noziedzības novēršanas padomē, un nākamajā sēdē, kas varētu notikt martā, ministre plāno iesaistīt arī Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai panāktu konceptuālu vienošanos un sagatavotu likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

Jau ziņots, ka AT atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

AT aģentūru LETA informēja, ka gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus.

Tiesa uzsvērusi, ka tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā izsmeļoši uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.

AT atzinusi, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem.

Pretējā gadījumā tas pavērtu plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama.

Tas acīmredzami radītu būtisku patvaļīgas iejaukšanās un pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku un neatbilstu likuma kvalitātes kritērijam attiecībā uz paredzamību, pārliecināta tiesa.

AT uzsvērusi, ka operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtā informācija arī pēc tās pievienošanas kriminālprocesa materiāliem, kā tas bija noticis izskatāmajā gadījumā, saglabā savu īpašo tiesisko statusu un izmantošanas ierobežojumus.

Turklāt AT judikatūrā jau agrāk atzīts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās ir veicama vienīgi, lai atklātu noziegumus, bet ne kriminālpārkāpumus.

Tā kā likumdevējs ir vairākkārt apzināti noraidījis iespēju kriminalizēt darbības, kas attiecas uz aizliegtu vienošanos konkurences tiesībās, to atklāšanai operatīvās darbības veikt ir aizliegts.

Kā atzinusi AT, tiesiskajā regulējumā nav noteikts skaidrs pamats tam, kas ļautu operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nodot KP izmantošanai administratīvajā procesā.

No Operatīvās darbības likuma izriet pat skaidrs aizliegums izmantot operatīvās darbības pasākumus citu – Operatīvās darbības likumā neminētu – uzdevumu un mērķu īstenošanai.

Tas nozīmē, ka personām nav un nevar būt pamata paredzēt, ka operatīvās darbības pasākumos iegūtā informācija var tikt nodota un izmantota administratīvajā procesā, lai pierādītu karteļa vienošanos.

Tādējādi AT secinājusi, ka izskatāmajā lietā operatīvās darbības rezultātā iegūtās informācijas izmantošana neatbilda tiesību uz privāto dzīvi aizsardzības tvērumam.