Sestdien īsi pirms plkst. 8 ūdens līmenis sasniedza jau 8,9 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Tikmēr īsi pēc pieciem rītā ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedzis 8,86 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta.

Pēdējās diennakts laikā ūdens kāpis par vairāk nekā 70 centimetriem, līdz 1981. gada plūdu rekordam atlikuši mazāk nekā desmit centimetri.

Sestdienas vakarā, ūdens līmenim pie Jēkabpils nedaudz samazinoties, no upes augšteces turpina nākt klāt jauni vižņi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Turpinās aizsargdambja stiprināšana, bet pilsētā pamazām applūst arvien plašākas teritorijas.

Augstā ūdens līmeņa dēļ samazinās Jēkabpils aizsargdambja nestspēja, sociālajos medijos informē Jēkabpils novada pašvaldība.

Jēkabpils aizsargdambja stāvoklis tiek monitorēts ik stundu, aģentūrai LETA pastāstīja Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP).

Pastāvīgi tiek uzraudzīts arī Jēkabpils tilta stāvoklis un tā drošība, tostarp konsultējoties ar tilta būves speciālistiem. Tilta drošība patlaban nav apdraudēta, un iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, informē pašvaldībā.

Vietvara mudina iedzīvotājus evakuēties no Daugavas kreisā un labā krasta pilsētas robežās, kā arī no teritorijas starp Rembertiem un Punu muižu. Pēcpusdienā pašvaldība izplatījusi aicinājumu pilsētas iedzīvotājiem nekavējoties evakuēties no apdraudētajām zonām, uzsverot, ka nav zināms, cik ilgi pilsētas aizsargdambis izturēs Daugavas spiedienu.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Operatīvās vadības pārvalde aicina Daugavas abos krastos dzīvojošos jēkabpiliešus nekavējoties evakuēties.

Aizsargdambja nestspēja turpina samazināties. Iedzīvotājiem no Daugavas kreisā un labā krasta pilsētas robežās, kā arī no teritorijas starp Rembertiem un Punu muižu kritiski jāizvērtē situācija un nekavējoties jāevakuējas, brīdina VUGD.

“Kad tas bruks, ūdens un ledus masa ieplūdīs pilsētā ļoti ātri un evakuācija var kļūt neiespējama. Tāpēc šobrīd evakuācija no apdraudētajām pilsētas teritorijām ir kritiski svarīga iedzīvotāju dzīvībai un drošībai,”

uzsver pašvaldībā, piebilstot, ka ledus-ūdens masā glābšanas darbi ir praktiski neiespējami.

Situācija Jēkabpilī joprojām ir pilna trauksmes un risku, aģentūrai LETA uzsvēra Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers.

Viņš uzsvēra, ka, lai gan ūdens līmenis ir mazliet krities, pilsētas aizsargvalnis ir vēl vairāk piesūcies ar ūdeni. Patlaban sliktākā situācija ir pilsētā, sākot no Pļaviņu ielas 53 līdz Pļaviņu ielai 67. Skreivers akcentēja, ka tas, ko varēja izdarīt šajā posmā, ir izdarīts.

Jēkabpilī applūst arvien jaunas teritorijas, taču to apmēri netiek mērīti. Tā vietā tiek aprēķināts, kuras teritorijas varētu applūst nākamās. Ragaiņa ieskatā situācija, ka ūdens pirms dambja ienāk pilsētā, patlaban ir pat kaut kādā mērā pozitīva, jo ūdens attece samazina spiedienu uz dambi.

Visi bīstamie dambja bojājumi līdz šim tikuši novērsti.

Pie Zeļķu tilta ūdens līmenis ir stabils, augšpus Jēkabpils turpinās ūdens līmeņa pakāpeniska pazemināšanās. Pie Pļaviņām ūdens līmenis nedaudz svārstās un tas nav bīstami augsts.

Sarkanās pakāpes brīdinājums par plūdiem Jēkabpils novadā pagaidām pagarināts līdz plkst.14 svētdien, 15.janvārī.

Hidrologi norāda, ka situācija neuzlabojas, jo no upes augšteces turpina nākt klāt jauni vižņi un Jēkabpils novadā applūst plašas teritorijas.

Ūdens līmenis Daugavā ir pārsniedzis dambja augstuma atzīmes, un vižņus, kā arī ūdeni notur tikai betonētais izcēlums, aģentūrai LETA pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Situācija Jēkabpilī ir nemainīgi dramatiska, vērtēja Ragainis. Ledus masa Daugavā brīžam pakustās, bet kopumā stāv turpat, kur bija. Ūdens līmenis esot pārsniedzis vēsturisko plūdu līmeni.

Atbildīgie dienesti visu nakti strādāja, lai apsekotu applūstošas vietas, tāpat visu nakti notika darbs pie dambja stiprināšanas. Ūdens pāri dambim vēl neiet, taču ir vietas, kur ūdens spraucas tam cauri. Mežrūpniekos dambja nav, tāpēc tur ūdens iegājis pilsētā, taču ledu sev līdzi ūdens uzplūdi nav atnesuši.

“Darbi visi notiek, evakuācijas operācijas tiek īstenotas. Šodien, iespējams, atnāks zemessargu smagā tehnika, ar kuras palīdzību var aizgādāt pārtiku uz applūdušajām teritorijām. Uzņēmēji ar savām tehnikām cīnījās, lai stiprinātu dambi, katram tika sava dambja vieta, ko stiprināt,” stāstīja Ragainis.

Ņemot vērā, ka šodien tiek prognozēti arī nokrišņi, pilsētas galva cer, ka tie būs situācijai labvēlīgi.

Ūdens līmenis ar ledu ir pārsniedzis dambja augstuma atzīmes, un ūdeni kopā ar vižņu kalniem notur tikai betonētais izcēlums un margas. Daudzās vietās dambis “sulojas”, bet, lai to novērstu, šajās vietās tiek novietoti smilšu maisi, kas aiztur ūdens tecēšanu. “Galvenais, lai dambis netiek izskalots,” uzsvēra Ragainis.

Jēkabpils novada pašvaldība aicina atsaukties uzņēmējus, kuri pilsētai var palīdzēt ar lielu maisu piegādi smilšu bēršanai. Šādi maisi tiek izmantoti, lai veidotu aizsprostus, ierobežojot pārplūdušās Daugavas ūdeņu tecējumu. Aģentūra LETA sestdien Jēkabpilī novēroja daudzas kravas automašīnas, kuras veda smiltis šādu darbu veikšanai.

Pa nakti ir applūdusi Rīgas iela Krustpils pusē, pa to nenotiek kustība.

Kad ūdens sāka iet Mežrūpniekos, policija sāka brīdināt cilvēkus par situācijas bīstamību un iespējām evakuēties. Pilsētā norīkoti autobusi, kas evakuējušos cilvēkus ved uz apmešanās vietu uz 3.vidusskolā.

Patlaban vēl nav informācijas, cik cilvēku kopumā evakuējušies gan saviem spēkiem un devušies pašu izvēlētā virzienā, gan ar iestāžu palīdzību, nonākot pašvaldībā izraudzītās pagaidu izmitināšanas vietās.

Nav saskaitīts arī tas, cik mājas ir līdz šim applūdušas, turklāt situācija katrā īpašumā ir citādāka – vieniem ir applūdis pagrabs, otriem – aka, citiem – pagalms, bet ūdens mājā nav ienācis,

stāstīja Ragainis, uzsverot, ka patlaban galvenais ir nodrošināt drošus apstākļus iedzīvotājiem.

Viņš atzina, ka visi situācijas risināšanā iesaistītie ir pārguruši, četras diennaktis cenšoties paglābt pilsētu no plūdiem. Arī pats pēdējās četrās dienās esot gulējis vien nepilnas septiņas stundas. “Nogurums ir nenormāls. Cilvēkiem jau ir grūti padomāt, atrast vārdus, lai komunicētu,” atklāja Ragainis, piebilstot, ka problēma slēpjas arī tur, ka sagurušos cilvēkus īsti nav, ar ko nomainīt.

Atsevišķas mājas Jēkabpilī, kas atrodas tuvāk Daugavai, applūdušas līdz pat logu līmenim, novēroja aģentūra LETA.

Jēkabpilī turpina applūst arvien plašākas teritorijas, ūdens iejozis daudzas mājas. Vairākas mājas applūdušas pamatīgi – līdz pat logu līmenim.

Kā liecina internetā pieejamie video ar pilsētas skatiem no putna lidojuma, vietām teju līdz jumtam applūdušas siltumnīcas un mazas dārza mājiņas.

Pilsētā ir manāma cilvēku rosība – ziņķārīgākie steidzas iemūžināt iespaidīgus plūdu un vižņu krāvumu skatus. Vairākās pilsētas ielās ir sastrēgumi, kas vietām ir pat kilometru gari. Ledus kustība Daugavā pie tilta nav novērojama. Pie dambja upes kreisajā krastā ir novilktas norobežojošas lentas, lai ziņkārīgie nevarētu tikt tuvāk ūdenim.

Ja Jēkabpils aizsargdambis tiks pārrauts, situācija uzreiz kļūs nekontrolējama, aģentūrai LETA norādīja Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers.

Viņš atzīmēja, ka līdz šim apspriesti dažādi situācijas attīstības scenāriji un visas iesaistītās puses ir gatavas rīkoties atkarībā no tā, kāda būs situācija.

Skreivers uzsvēra, –

ja aizsargvalnis tiks pārrauts, momentāni situācija kļūs nekontrolējama, tāpēc turpinās darbi pie aizsargvaļņa stiprināšanas.

“Pašvaldībai un atbildīgajiem dienestiem bija trauksmaina un smaga nakts. Aizsargvalnī sūces parādās nemitīgi – ja vienu izdodas lokalizēt un novērst, tad uzreiz citā vietā parādās jauna,” sacīja Jēkabpils novada domes izpilddirektors.

Viņš akcentēja, ka aizsargvalnis ir godam pildījis savu pienākumu – aizturēt ledu un ledus krāvumus. Patlaban tas ir tik ļoti piesātinājies ar ūdeni, ka nespēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju, jo ūdens spiežas cauri, radot jaunas sūces. Skreivers norādīja, ka aizsargvalnis ir “uz robežas”.

Runājot par to, cik lielas teritorijas ir applūdušas, Skreivers sacīja, ka informācija tiek atjaunināta, jo, piemēram, naktī nāca klāt jaunas applūdušas vietas. Vairākas ielas ir applūdušas Bebru ielas rajonā, Mežrūpnieku ielā. Tāpat ir applūdis Rīgas ielas gals Līvānu virzienā.

Jēkabpils novada domes izpilddirektors uzsvēra, ka notiek arī iedzīvotāju evakuācija. Pašvaldība brīdina cilvēkus par notiekošo, atbalstu sniedz arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kas ne tikai atbild uz zvaniem, bet nepieciešamības gadījumā evakuē cilvēkus.

“Arī pašvaldība piedalās iedzīvotāju evakuācijā, tomēr lielākā daļa cilvēku ir evakuējušies pašu spēkiem, vai arī paliek savā īpašumā,” teica Skreivers.

LETA arī novēroja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki palīdzēja evakuēties kādai sievietei ar kustību traucējumiem. Vēl kāda sieviete, kas atradās mājā, kur ūdens smēlās pa logiem iekšā, no evakuācijas atteicās.

Situācijas risināšanā ir iesaistīti visi dienesti. Vakar bijusi saziņa ar atbildīgajiem ministriem, pilsētā ieradās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadība, strādā policija, komunālie dienesti un citi.

Šorīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kopā ar Valsts policijas darbiniekiem no applūdušas mājas Mežrūpnieku ielā, Jēkabpilī, izglāba piecus cilvēkus, bet vēl divi evakuējās pašu spēkiem,

aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Tāpat viņa pavēstīja, ka aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji no applūdušās teritorijas Daugavas ielā izglāba un drošībā nogādāja trīs cilvēkus.

Savukārt, apsekojot vairākas dzīvojamās mājas Pļaviņu ielā, cilvēki atteicās evakuēties, neskatoties uz pastāvošo bīstamību.

Gribuste uzsvēra, ka vakar pēcpusdienā un vakarā nepārtraukti tika nodrošināta VUGD amatpersonu dežūra bīstamākajā vietā pie dambja Pļaviņu ielā, lai nekavējoties varētu reaģēt, ja, pārtrūkstot dambim, situācija pasliktinās.

Naktī ugunsdzēsēji glābēji apsekoja Zvejnieku ielu, jo tika saņemta informācija, ka tā applūst. Teritorija tika apsekota un, konstatējot, ka glābēju palīdzība nav nepieciešama, glābēji šodien turpina dežūru Pļaviņu ielā.

VUGD pārstāve norādīja, ka pārējie piesaistītie resursi uz izsaukumiem reaģēs no Jēkabpils daļas, kurā izvietoti papildu personāla un tehniskie resursi. Līdzās tam VUGD pārstāvji kopā ar pašvaldību un citiem iesaistītajiem dienestiem turpina nepārtrauktu darbu pie situācijas novērtējuma un nepieciešamo lēmumu un darbību īstenošanas, lai mazinātu plūdu radīto kaitējumu un apdraudējumu.

Ugunsdzēsēji glābēji aicina cilvēkus ievērot operatīvo dienestu un pašvaldības pārstāvju brīdinājumus un aicinājumu evakuēties. Plūdi ir neparedzama dabas katastrofa, kur situācija var mainīties ļoti strauji, radot tiešus draudus cilvēkiem, kas atrodas plūdu skartajā zonā, akcentēja Gribuste.

Dambja stiprināšanas darbos Jēkabpilī iesaistīti 30 zemessargi no Zemessardzes 56.kaujas nodrošinājuma bataljona, aģentūrai LETA norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Viņš atzīmēja, ka no paša sākuma, kad plūdi sākās un apdraudēja Jēkabpils pilsētu, Zemessardzes 56.kaujas nodrošinājuma bataljons strādāja kopā ar Valsts policiju (VP) un pašvaldību.

Pēc Kalniņa paustā, zemessargi visu nakti strādāja dambja stiprināšanā, lietojot smilšu maisus un bataljona smago tehniku, kas pieveda smiltis un stiprinājuma materiālus.

Tāpat zemessargi kopā ar VP darbiniekiem nodrošināja kartību un atsevišķu ielu bloķēšanu, kā arī sniedza atbalstu cilvēku evakuācijai no applūdušajām vietām.

Kalniņš uzsvēra, ka

šodien no Ogres uz Jēkabpili dosies Zemessardzes 54.kaujas atbalsta bataljons ar divām peldošajām amfībijas platformām, kas nodrošinās atbalstu tiem iedzīvotājiem, kas atrodas uz Sakas salas un nav evakuējušies.

Viņš sacīja, ka iedzīvotājiem tiks piedāvāta iespēja evakuēties, izmantojot peldošās platformas. Tāpat tās tiks izmantotas, lai piegādātu pārtiku un citas nepieciešamās preces, ja cilvēki tomēr lems neevakuēties. Šie darbi, pēc Kalniņa paustā, notiks sadarbībā ar pašvaldību un VP.

“Rezervē ir vēl trīs bataljoni gar Daugavas augšteci, kuri ir gatavi iesaistīties un sniegt palīdzību gan Jēkabpilī, gan arī citviet, kur būs apdraudējums. Ja pašvaldība vai situācija prasīs vēl papildu spēku iesaisti, tas arī notiks. Bruņotie spēki un citas Zemessardzes vienības ir gatavas iesaistīties, lai nodrošinātu atbalstu iedzīvotājiem,” teica NBS komandieris.

Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā, kopš piektdienas, 13.janvāra, plūdu seku novēršanas darbos Jēkabpilī pēc pašvaldības pieprasījuma iesaistīt 47 zemessargi no Zemessardzes 54.kaujas atbalsta bataljona un 56.kaujas nodrošinājuma bataljona, kā arī astoņi profesionālā dienesta karavīri. Turklāt plūdu seku novēršanas darbos iesaistītas arī amfībijas “PTS”.

Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces (NA) pavēli glābšanas darbos tiks iesaistīts vēl lielāks zemessargu un karavīru skaits.

Darbam naktī Jēkabpilī norīkotas 19 Valsts policijas (VP) amatpersonas un 19 pašvaldības policijas darbinieki no Jēkabpils, Daugavpils un Jelgavas, aģentūru LETA informēja VP.

Pēc VP paustā, šis dienas laikā Jēkabpilī plūdu skartajās teritorijās iesaistītas kopumā 38 VP Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa amatpersonas, kā arī amatpersonas no Speciālo uzdevumu bataljona un papildu 11 pašvaldības policijas amatpersonas.

VP strādā ciešā sadarbībā ar pārējiem dienestiem un glābšanā iesaistītajām struktūrām, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību, ceļu satiksmes kontroli un satiksmes ierobežošanu plūdu skartajās vietās. Vienlaikus tiek reaģēts uz ikdienas izsaukumiem, nodrošinot policijas funkcijas rūpēs par iedzīvotāju drošību.

Izplatās nepatiesa informācija par zādzībām Jēkabpilī evakuētajās vietās, aģentūru LETA informēja Valsts policijā (VP).

VP pievērš pastiprinātu uzmanību arī īpašumu drošībai Jēkabpilī, īpaši evakuētajās vietās, lai nepieļautu negodprātīgu rīcību pret personu atstātajiem īpašumiem. VP uzsver, ka šādi gadījumi līdz šim nav fiksēti.

Piesaistītie policijas resursi veic kontroli un ir gatavi reaģēt uz jebkādu informāciju. Ja cilvēkiem rodas aizdomas par kādām personām vai situācijām, VP aicina ziņot, zvanot 110.

Aģentūra LETA novēroja, ka sestdienas rītā pilsētā bijis vairāk automobiļu nekā ierasts citkārt sestdienās, taču gājēju ir maz. Satraucošās ziņas nav likušas cilvēkiem izpirkt veikalu krājumus, un veikalu plaukti ir pilni.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja vietējie iedzīvotāji, pilsētā ir slēgti vairāki veikali. Rīgas ielā esošais veikals “Maxima” ir aizvērta, pie durvīm salikti smilšu maisi. Slēgtas arī vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas. Vairākās vietās automašīnām slēgta satiksme.

Jēkabpilī slēgti “Rimi” veikali Rīgas ielā 120 un Vienības ielā 7, savukārt “Rimi” veikals Nākotnes ielā 2 turpina savu darbu, aģentūru LETA informēja mazumtirgotāja SIA “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Cilvēki Jēkabpilī nesteidz ieklausīties aicinājumos nepastaigāties pa dambi, par kura drošību augstā ūdens līmeņa un vižņu sablīvējuma dēļ satraucas pašvaldībā.

Kā novēroja aģentūra LETA,

šorīt cilvēki, neskatoties uz aicinājumiem to nedarīt, mierīgi pastaigājušies arī pa dambi, turklāt šos cilvēkus neviens īsti nav dzinis prom no šīs bīstamās teritorijas.

Pilsētnieki sākuši savas ikdienas gaitas, kājās aujot gumijas zābakus. Pilsētā strādā veikali un citas iestādes.

Atceroties 1981. gada plūdus, Jēkabpils iedzīvotāji sagaida, ka ūdens līmenis celsies vēl, tāpēc, kur tas iespējams, veic preventīvas darbības, lai paglābtu savus īpašumus – arī tajā pilsētas daļā, kur ir sauss, iedzīvotāji saceļ augstāk savas mantas, lai tās iespējamu tālāku plūdu gadījumā nesamirktu.

Strauji ceļoties ūdens līmenim Daugavā, Jēkabpilī piektdien un sestdien uz laiku pārtraukta elektroenerģijas piegāde 241 klientam Jēkabpils pilsētā, Jēkabpils novada Ābeļu un Kūku pagastā,

aģentūru LETA informēja AS “Sadales tīkls” (ST) pārstāve Inga Tilhena.

Jēkabpilī nogādāti arī seši elektrības ģeneratori, lai pēc pašvaldības pieprasījuma varētu iedzīvotājus nodrošināt ar elektroapgādi.

ST jau iepriekš brīdināja, ka saistībā ar plūdiem bīstamajās teritorijās drošības nolūkos var uz laiku atslēgt elektroapgādi. Plūdu zonās var applūst arī elektroapgādes infrastruktūra, tāpēc ST seko līdzi situācijai un drošības nolūkos var uz laiku atslēgt elektroapgādi bīstamajās teritorijās.

Plūdi var skart arī dzīvojamās ēkas, tāpēc ST atgādina par individuāliem drošības pasākumiem – svarīgi pēc iespējas parūpēties, lai mitrumā nenonāk personīgās elektroierīces un elektroinstalācija.

ST atgādina – ja aculiecinieki pamana applūdušas transformatoru apakšstacijas, sadalnes, izskalotus balstus vai to konstrukcijas, kabeļus – nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties šai teritorijai, bet par bīstamo situāciju uzreiz jāziņo operatīvajiem dienestiem, zvanot uz 112 vai “Sadales tīklam” uz diennakts bojājumu pieteikšanas tālruni 8404.

Mazāk bīstamās situācijās bojājumus elektrotīklā var pieteikt “Sadales tīkla” mājaslapā “sadalestikls.lv” – sadaļā “Pieteikt bojājumu”.

Uzņēmums aicina iedzīvotājus neaizmirst par personisko drošību un parūpēties, lai mājas pagalmā, pagrabā vai citās vietās, kas var applūst, neatrastos spriegumam pieslēgtas elektroierīces, vadi, kā arī, ja iespējams, telpās, kuras pakļautas applūšanas riskam, laikus pārtraukt elektrības padevi, atslēdzot elektrības drošības slēdžus vai drošinātājus.

Ja ūdens līmenis Daugavā turpinās kāpt, lielā daļā Jēkabpils var būt traucēti mobilo sakaru operatora SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) nodrošinātie sakari,

aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvis Valdis Jalinskis.

Uzņēmumā skaidro, ka situācija mobilo sakaru jomā Jēkabpilī iepriekš tuvojās kritiskajai – plūdu radītā elektropadeves zuduma rezultātā vairākās vietās Jēkabpilī bija risks pārtrūkt LMT nodrošinātiem sakariem – balss zvaniem un internetam.

LMT tīkls būs pieejams tikai apkārtnēs, kuras plūdi nav skāruši kritiski – Krustpilī teritorijā starp Rīgas ielu un Kurzemes ielu, kā arī Daugavas otrajā krastā areālā ap Viestura ielu, kā arī Jauno ielu.

Aptuveno sakaru pieejamības areālu iespējams skatīt LMT izveidotajā kartē: “lmt.mstatic.lv/lmt/files/karte-lmt.jpg”.

“LMT darīs visu iespējamo, lai tīkla pārklājums tiktu atjaunots, tiklīdz tas būs iespējams,” akcentē uzņēmumā, aicinot ikvienu sekot līdzi aktuālajai informācijai un būt saprotošiem.

Jalinskis skaidroja, ka visi iedzīvotāji, kā arī valsts un pašvaldības iestādes un dienesti par situāciju apzināti un uzņēmums cenšas nodrošināt visiem sakarus. No Rīgas uz Jēkabpili atgādāta pārvietojamā bāzes stacija, kas uzstādīta pašvaldības norādītajā vietā, lai krīzes štābs būtu nodrošināts ar sakariem.

Pilnībā sakarus varēs atjaunot tad, kad ūdens no applūdušajām teritorijām būs aizplūdis, savukārt zem ūdens līdz tam brīdim bijušās ierīces – salabotas.

Tikmēr Jēkabpils ziņu portāls “radio1.lv” ziņo, ka bažas par sakaru pārtrūkumu saistītas ar to, ka var applūst sakaru mezgls, kas atrodas pie uzņēmuma “Ošukalns”. Applūstot šai teritorijai, Jēkabpils var palikt bez sakariem, jo šo torni izmanto arī citi operatori un pastāv iespēja, ka arī tiem var rasties pārrāvumi sakaru nodrošināšanā. Medijam zināms, ka tiek meklēti lokāli risinājumi, taču tie varētu sakarus nodrošināt nelielā diapazonā.

Savukārt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzējs SIA “Bite Latvija” patlaban spēj nodrošināt sakarus Jēkabpilī pilnā apmērā.

Uzņēmuma “Tele2” sabiedrisko attiecību vadītājs Latvijā Oskars Fīrmanis aģentūrai LETA norādīja, ka arī “Tele2” patlaban var nodrošināt sakarus Jēkabpilī pilnā apmērā un klientiem nav pamata uztraukumiem par sakaru pārtraukšanu.

Valdība gatava sniegt nepieciešamo palīdzību plūdu skartajai Jēkabpilij, mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka ir saziņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS), iekšlietu ministru Māri Kučinski (AS), kā arī Jēkabpils mēru Raivi Ragaini (LZP).

Jēkabpils novada pašvaldība patlaban labi tiek galā ar plūdu radītajiem sarežģījumiem, tāpēc krīzes vadību pašlaik nevajadzētu mainīt, aģentūrai LETA sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Sprindžuks šodien kopā ar iekšlietu ministru Māri Kučinski (AS) bija apmeklējuši plūdu skarto Jēkabpili. Ministri piedalījās pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sēdē, kur pašvaldības vadītājs Raivis Ragainis (LZP) informēja par operatīvajiem pasākumiem. Ministri arī apsekoja situāciju pilsētā abpus Daugavai. Minētais ļāvis ministriem labāk saprast, kādas darbības veicamas turpmāk.

Politiķa ieskatā Jēkabpils novada pašvaldība tiešām tiek galā ar radušos situāciju, tāpēc, viņaprāt, būtu nepareizi pašvaldībā izsludināt ārkārtas situāciju un nomainīt krīzes vadību, tajā ieceļot valsts pārstāvi. Tomēr valsts pusē nepieciešams “kaujas gatavībā” turēt papildu cilvēkresursus, ko pēc pašvaldības pieprasījuma varētu nosūtīt plūdu seku likvidēšanai, nomainot sagurušos darbu veicējus.

Sprindžuks uzskata, ka pašvaldība strādā labi un “lielas katastrofas neredzam”. Ļaunākais, kas var notikt – ja dambis tiek pārplēsts, apmēram četrus metrus bieza ledus masa sāktu “braukt virsū” mājām, radot katastrofālas sekas. “Bet izskatās, ka tas nenotiks,” secinājis politiķis.

Bažas saistītas ar to, ka radusies situācija var ielikt uz ilgu laiku, kas arī ietekmēs pilsētas aizsargdambi, jo tas, uzsūcot ūdeni, var sākt palikt irdens. Sprindžuks pārliecināts, ka jānodrošina nemitīgs dambja stāvokļa monitorings un operatīvi jānovērš lielākās sūces.

“Tas būs jādara visu laiku. Mana sajūta, ka līdz pavasarim visa Jēkabpils dzīvos līdzīgā režīmā, ja vien izveidojusies ledus masa nepakusīs,” teica ministrs, piebilstot, ka esošā situācija ir dīvaina un unikāla, jo patlaban ūdens pieplūde aizsprostotajā vietā ir lielāka nekā izplūde, savukārt ledus masa darbojas kā vate, kas sevī uzsūc ūdeni un ar lielām grūtībām laiž to sev cauri. “Jautājums, kurā brīdī var rasties kādas spraugas šajā dīvainajā veidojumā. Neredzam, ka tas var kā vilciens tagad aiziet pats,” komentēja politiķis.

Sprindžuka ieskatā Jēkabpils uzkrātā pieredze ļāvusi pašvaldībai būt gatavai šādai situācijai, taču tik ļoti augstais ūdens līmenis rada papildu nepieredzētu apgrūtinājumu.

Ministra ieskatā brīdī, kad ūdens aizies no pilsētas, nepieciešams apsekot plūdu radītos postījumus pašvaldības infrastruktūrai, pēc kā jālemj par finansējuma piešķiršanu Jēkabpilij.

“Varbūt būs jāveic kādas investīcijas dambjos, jo redzam, ka tie būvēti ar irdenu materiālu, varbūt jāveido “zobs” dolomītā, kas neļautu ūdenim plūst cauri. Tagad galvenā mācība ir, ka visi preventīvie pasākumi, kas izdarīti miera laikā, palīdz nākamajos grūtajos laikos,” vērtēja amatpersona.

Iekšlietu ministrija ir nodrošinājusi Jēkabpils pašvaldību ar visiem resursiem plūdu seku novēršanai, aģentūrai LETA norādīja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Viņš uzsvēra, ka vajadzības gadījumā Jēkabpils pašvaldība tiks atbalstīta ar papildu palīdzību. Tas, pēc ministra paustā, attiecas gan uz materiāli tehniskajiem resursiem, gan arī cilvēkresursiem.

Iekšlietu ministrs arī atzīmēja, ka viņš ir pastāvīgā saziņā ar Jēkabpils domas priekšsēdētāju Raivi Ragaini (LZP) un tiklīdz būs indikācijas, ka nepieciešama papildu palīdzība, tā nekavējoties tiks nodrošināta.

Ņemot vērā situācijas attīstību Jēkabpils novadā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) svētdien, 15.janvārī, plkst.11 ir sasaucis Krīzes vadības padomi (KVP).

Kā aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, sēde notiks Ministru kabineta Zaļā zālē.

KVP sēdē tiks uzklausīta aktuālā situācija Jēkabpils novadā, dienestu ziņojumi par līdzšinējām darbībām plūdu skartajās teritorijās, iespējamie situācijas attīstības scenāriji un nepieciešamā palīdzība pašvaldībai un tās iedzīvotājiem.

Atbildīgie dienesti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā patlaban strādā pastiprinātā režīmā, lai uzraudzītu un kontrolētu situāciju, kā arī sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Sabajevs uzsvēra, ka iedzīvotāji ir aicināti sekot līdzi atbildīgo dienestu aicinājumiem un norādēm.

Jēkabpili apmeklēja arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS), uzsverot, ka jau šī gada valsts budžetā ir jāparedz līdzekļi Jēkabpils aizsargvaļņa rekonstrukcijai.

Viņa norādīja, ka būs vēl jādiskutē par plūdu seku novēršanu un nodarīto zaudējumu kompensēšanu Jēkabpils iedzīvotājiem. Mieriņa akcentēja, ka pašvaldība pati to nevarēs izdarīt, tāpēc būs jāaicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatavoties zaudējumu kompensācijai. Finansējums šim mērķim arī ir jāiekļauj šī gada valsts budžetā.

Mieriņa uzsvēra, ka nākamās nedēļas otrdienā, 17.janvārī, viņa lūgs mainīt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba kārtību, lai kā pirmo varētu skatīt jautājumu par situāciju Jēkabpilī, diskutētu par nepieciešamo finansējumu un rīcības plānu. Tāpat plānots aicināt valdību un Saeimu budžetā paredzēt līdzekļus, lai jau šogad varētu veikt visus nepieciešamos darbus.

Piektdien 15 Jēkabpils reģionālās slimnīcas pacienti pārvesti uz stacionāriem Rēzeknē, Daugavpilī, Rīgā un Madonā, aģentūra LETA noskaidroja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Ņemot vērā plūdu situāciju Jēkabpilī, pēc Jēkabpils reģionālās slimnīcas lūguma vakar NMPD iesaistījās 15 pacientu pārvešanā uz slimnīcām Rēzeknē, Daugavpilī, Rīgā un Madonā. Pārvešanās iesaistījās 13 NMPD brigādes. Arī šodien dienests seko līdz situācijai un ir gatavs palīdzēt.

Aizvadītajā diennaktī mediķu palīdzība saistībā ar evakuāciju bija nepieciešama divos gadījumos, kuros gan nebija vajadzīga hospitalizācija. Arī šodien pacientu nogādāšana Jēkabpils reģionālajā slimnīcā nenotiek – pacienti tiek vesti uz citām tuvākajām atbilstošajām slimnīcām.

Vakar visas NMPD Jēkabpils brigāžu atbalsta centra brigādes tika evakuētas no to pastāvīgās lokalizācijas vietas Brīvības ielā 126 uz drošākām vietām. Dienestā jau no vakardienas darbojas Ārkārtas vadības grupa.

Ir veikti visi organizatoriskie pasākumus, lai nodrošinātu Jēkabpils brigāžu darba nepārtrauktību, tostarp pārvirzot papildu materiāltehniskos resursus. Tāpat stiprināta dienesta brigāžu gatavība arī Jēkabpilij tuvākajās pilsētās, lai var reaģēt, ja situācija pasliktināsies.

Dienestā uzsver, ka gadījumā, ja Jēkabpils iedzīvotājiem mobilo sakaru traucējumu rezultātā neizdodas sazvanīt NMPD uz ārkārtas tālruni 113, neatliekamās medicīniskās situācijās var zvanīt uz 112. Šis tālrunis būs sasniedzams un nodrošinās informācijas nodošanu NMPD.

Plūdu dēļ Jēkabpils zonālais arhīvs palicis bez apkures, aģentūrai LETA norādīja arhīva direktore Gunta Pašuna.

Viņa skaidroja, ka applūdusi katlumāja, kas atrodas nostāk no arhīva un nodrošina to ar apkuri. Sarežģījumi nav novēroti nedz Jēkabpils zonālā arhīva teritorijā, nedz arī pagrabos.

Jautāta, kā siltuma trūkums ietekmē dokumentu uzglabāšanu, Pašuna uzsvēra, ka arhīvā ir gan atmitrinātāji, kas savāc mitrumu, gan arī sildītāji. Tāpat pastāv iespēja sazināties ar dienestu Rīgā, kas nodarbojas ar preventīviem pasākumiem.

Platformā “Ziedot.lv” šodien sākta ziedojumu vākšana, lai palīdzētu plūdos cietušajiem Jēkabpilī, un patlaban šim mērķim saziedoti 865 eiro,

liecina informācija organizācijas tīmekļvietnē.

Mājaslapā norādīts, ka līdzcilvēku palīdzība būs nepieciešama iedzīvotājiem Jēkabpilī, jo Daugava izgājusi no krastiem un daudzas mājsaimniecības jau applūdušas, spiežot cilvēkus pamest savas mājas.

“Ūdens reiz atkāpsies, bet daudzu māju iedzīve būs sabojāta vai pat iznīcināta. Cilvēkiem būs vajadzīgi līdzekļi, lai salabotu elektroinstalācijas, kanalizāciju, saremontētu ūdens radītos postījumus,” rakstīts tīmekļvietnē.

Organizācija norāda, ka saziedotos līdzekļus plūdos cietušie varēs izmantot iedzīves atjaunošanai un remontam. Labdarības organizācija “Ziedot.lv” lūgs Jēkabpils novada pašvaldībai apzināt tos, kam palīdzība būs nepieciešama visvairāk.

Ūdens līmenim Lielupē paaugstinoties, iespējama zemāko vietu applūšana arī pie Jelgavas, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Šorīt Lielupē pie Jelgavas novērojam ledus iešana. Ūdens līmenis ir 1,48 metri virs stacijas nulles jeb 1,51 metri LAS.

Ūdens līmenis paaugstinās, un ir iespējama zemāko vietu applūšana.