Kā informēja politiķa birojā, Eiropas Komisija (EK) trešdien prezentēja ES nākamā gada budžeta projektu.

Ušakovs kā EP galvenais ziņotājs par 2027. gada budžetu vadīs EP sarunas par ES nākamā gada finanšu dokumentu.

Ušakovs uzskata, ka EK priekšlikums ir labāks, nekā daudzi, iespējams, gaidīja, ņemot vērā ekonomiskos un ģeopolitiskos izaicinājumus, taču “īstās sarunas sākas tikai tagad”.

Viņa vērtējumā EP uzdevums būs panākt, lai ES budžets dotu vairāk cilvēkiem, stiprinātu Eiropas drošību un nodrošinātu spēcīgāku atbalstu dalībvalstīm un reģioniem pie ES austrumu robežas.

EK 2027. gadam piedāvā 199,9 miljardus eiro saistībās un 212 miljardus eiro maksājumos.

Salīdzinājumā ar 2026. gadu plānots, ka nākamā gada budžets pieaugs par 3,5%.

Ušakovs skaidro, ka inflācijai atkal augot, reālais pieaugums ir krietni mazāks.

Viņš piebilst, ka kopumā ES budžets ir mazāks par 1% no bloka kopējā nacionālā ienākuma, vienlaikus brīva fiskālā telpa ir tikai 477 miljoni eiro.

“Eiropa saskaras ar kariem, augošiem drošības draudiem un ekonomisko nenoteiktību, arī neprognozējamo enerģijas cenu dēļ, taču budžeta finanšu drošības spilvens ir tikai 477 miljoni eiro. Tas ir aptuveni viens eiro uz katru ES iedzīvotāju,” pauž Ušakovs, spriežot, ka tas parāda, cik maz manevra iespēju atliek, lai reaģētu uz Eiropas reālajām vajadzībām un negaidītiem izaicinājumiem.

EP deputāts secina, ka viens no galvenajiem brīvo līdzekļu trūkuma iemesliem ir ES kopīgā aizņēmuma “NextGenerationEU” apkalpošanas izmaksas.

Sagaidāms, ka procentu maksājumi 2027. gadā sasniegs gandrīz 10 miljardus eiro, kas esot aptuveni divreiz vairāk, nekā sākotnēji bija paredzēts, veidojot šo atveseļošanas instrumentu, uzsver politiķis.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropa nevar stiprināt savu drošību, vienlaikus atstājot novārtā cilvēkus un reģionus, kas ar šodienas izaicinājumiem saskaras pirmie.

Viņa ieskatā ir vajadzīgs lielāks atbalsts sociālajām programmām, kā arī papildu atbalsts valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Tāpat politiķis skaidro, ka EK priekšlikums palielina izdevumus drošībai un aizsardzībai par aptuveni 9%, taču daļa jauno izdevumu tiek finansēta, pārdalot līdzekļus no esošajām programmām.

Pēc Ušakova domām, ja drošība ir Eiropas prioritāte numur viens, tai ir jābūt nodrošinātai ar pienācīgu finansējumu.

Viņaprāt, aizsardzība kaut vai pret droniem – gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs, gan Rumānijā – ir jāfinansē no ES budžeta.

Ušakovs uzsver, ka drošība nav abstrakts jēdziens, tā nozīmē stiprāku infrastruktūru, civilo aizsardzību, militāro gatavību un noturīgus pierobežas reģionus.

“Mēs nedrīkstam būt spiesti izvēlēties starp aizsardzību, atbalstu reģioniem, zinātni, izglītību un iespējām jauniešiem. Eiropai visas šīs investīcijas ir vajadzīgas vienlaikus, un tas ir jāatspoguļo arī tās budžetā,” pauž EP deputāts.

Pirmais budžeta trialogs starp EP un ES Padomi notiks 16. jūlijā.

Paredzēts, ka EP savu sarunu pozīciju pieņems oktobrī, noslēdzošās budžeta sarunas norisināsies no 27. oktobra līdz 16. novembrim, bet galīgais balsojums plenārsesijā plānots novembra beigās.