Protesta dalībnieki devušies uz Doma laukumu, ceļu sākot no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) biroja Bruņinieku ielā.

Pie protestētājiem pie Ministru kabineta ēkas iznāca premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), kurš pievienojies gājiena dalībniekiem.

Gājienā pārstāvēti visi izglītības iestāžu tipi un Latvijas reģioni. Pedagogiem gājienā pievienojušies arī mediķi, kā arī kolēģi no Lietuvas un Igaunijas.

Protestētājiem līdzi ir daudz dažādu plakātu, kuru saturs vēsta par problēmām nozarē un aicinājumiem rīkoties, lai problēmas novērstu.

Klātesošo plakātos norādīts gan uz zemajām algām un lielajām slodzēm, gan ironizēts par politiķiem un viņu lēmumiem. Daudziem protesta dalībniekiem ir zilas vestes.

Raiti virzoties Doma laukuma virzienā, gājiena dalībnieki arī izkliedz dažādus saukļus.

Aģentūras LETA aptaujātie gājiena dalībnieki no reģionu izglītības iestādēm norādīja, ka

piedalās gājienā, lai tostarp iestātos pret skolu tīkla optimizēšanu, uzsverot, ka neesot korekti runāt par sliktu izglītības kvalitāti mazās lauku skolās. 

Kariņš šodien, uzrunājot Doma laukumā sanākušos protestētājus, atzinis kavēšanos ar pedagogu algu paaugstināšanas grafika izstrādi un apstiprināšanu, vienlaikus uzsverot valdības doto solījumu izpildi par pedagogu algu celšanu.

Kariņš pateicās tiem pedagogiem, ar kuriem viņam izdevies aprunāties ceļā no valdības nama līdz Doma laukumam, jo tā ir “reta iespēja ieklausīties daudzos kolektīvos”.

Viņš akcentēja, ka, pēdējos gados strādājot kopā ar LIZDA, solījumi par algu celšanu tika pildīti “santīms santīmā”.

“Pieaugums, kas pielemts, bija tas, ko arodbiedrība pieprasīja, un tas tika pildīts,” sacīja premjers.

Kariņš atzina, ka solījuma par algu celšanas grafiku, kas dots pirms vēlēšanām, izpilde nedaudz iekavējusies. “Ja kādam ir jāuzņemas atbildība par kavēšanos, tad tas, protams, esmu es,” teica politiķis, piebilstot, ka kavēšanās nav notikusi attieksmes vai vēlmes darīt trūkuma dēļ. Kavēšanās notikusi procesa sarežģītības dēļ.

“Darbam ir rezultāts, un ir pieņemts nākamais grafiks. Grafiki izstrādāti sadarbībā ar LIZDA, tie nav izdomāti,” uzsvēra politiķis.

Viņš norādīja, ka priekšā ir milzu izaicinājums. Kariņš priecājās protestā uzklausīt Igaunijas arodbiedrības pārstāvi, uzsverot, ka Igaunijas valdība, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, izlēma celt virkni nodokļu. Latvijā “līdz šim brīdim” uz to nav ticis iets.

Kariņš norādīja, ka pēdējos gados faktiski pildīts tas, ko pieprasa daļa pedagogu – nemainīt neko, bet dot papildu naudu. “Tas nenes rezultātu,” vērtēja politiķis, uzsverot arī to, ka liela nozīme ir arī pašvaldībām.

Premjers solīja turpināt dialogu un darbu ar LIZDA, paužot pārliecību, ka nav problēmu, ko nevar risināt sarunu ceļā.

Kariņa uzrunu pavadīja klātesošo svilpieni, izsaucieni. Protestētāji piesauca gan politiķu lielo algu pieaugumu, gan arī

ironizēja par to, ka “9 centus”, kas vidēji esot papildus piešķirti pedagogam, nezinās, kā un kur iztērēt.

Pūlis skandēja aicinājumus atkāpties un beigt melot.

Kā ziņots, ja tuvākajās dienās netiks izpildītas streika vienošanās, LIZDA neizslēdz iespēju pagarināt streiku, aģentūrai LETA atzina LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Patlaban streiks paredzēts trīs dienas, taču, ja pedagogu prasības netiks izpildītas, LIZDA Padome varētu lemt arī par streika pagarināšanu, tostarp lūkojoties arī eksāmenu norises laika virzienā.

Lēmumu par turpmākajām rīcībām LIZDA Padome pieņems, balstoties uz situācijas attīstību tuvākajās dienās. Vanaga cer, ka pedagogu protesta gājiens un streiks liks politiķiem aizdomāties par to, ka “nepieciešams darīt savu darbu tikpat apzinīgi kā to dara izglītības un medicīnas nozares darbinieki”.

Ja pēc trīs streika dienām nekas nemainīsies, LIZDA tiks sasaukta ārkārtas valdes sēde, lai lemtu par tālākajām rīcībām. To starpā varētu būt arī demisijas pieprasījumi.