Kā norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), slimnīcu tīkla darbības pārplānošanu nosaka vairāki faktori, no kuriem galvenie ir iedzīvotāju demogrāfiskās tendences, ierobežots ārstniecības personāla resurss, uz pacientu vērstas aprūpes principi un iedzīvotāju vajadzības pēc pieejamākiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jaunu medicīnas tehnoloģiju un ārstēšanas metožu ienākšana tirgū.

“Lai uzlabotu savlaicīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, ir ļoti svarīgi risināt ne tikai pastāvīgi nepietiekamā veselības aprūpes sistēmas finansējuma problēmu, bet arī veicināt paradigmas maiņu un efektīvāk izmantot resursus – koncentrēt pakalpojumus, attīstīt jaunus – piemēram, aprūpi mājās, mobilās vienības, mākslīgā intelekta aktīvāka izmantošana un telemedicīna.

Būtiski, ka spējam pielāgoties tendencēm – sabiedrība noveco – bet aprūpes gultas mums kritiski trūkst,” izmaiņu nepieciešamību pamato veselības ministrs.

Ziņojums sniedz informāciju par VM plānotajiem pasākumiem stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidē.

Proti, nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību katrā slimnīcā, aktualizēt prasības slimnīcu darbības profiliem un to līmeņiem, iezīmēt reģionālo slimnīcu sadarbības tīklus un noteikt to darbības principus, uzsākt veidot metodisko vadību, kas nodrošinās sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību.

Pasākumu plānā aptvertas 36 slimnīcas. Saglabājot esošo slimnīcu tīklu, plānots vērtēt medicīnisko profilu nodrošināšanu slimnīcās, analizējot slimnīcu rādītājus, kā arī vērtējot pakalpojumu pieejamību.

2024. gadā papildu finansējums tiks novirzīts slimnīcu Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu (NMPUN) stiprināšanai. Papildu finansējums paredzēts arī observācijas gultu nodrošinājumam.

Ārsts veiks pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu, sniegs neatliekamo veselības aprūpes pakalpojuma apjomu veselības stāvokļa izvērtēšanai un stabilizēšanai un secīgi lems par turpmākās ārstēšanas gaitu – ārstēšanos ambulatori, stacionārā vai pārvešanu uz augstāka līmeņa vai atbilstoša profila slimnīcu.

2024. gadā ir plānots uzsākt izveidot metodiskās vadības centrus – onkoloģijā, psihiatrijā un bērnu psihiatrijā, kardioloģijā, traumatoloģijā un ortopēdijā, pediatrijā, ģimenes medicīnā, nodrošinot efektīvu un kvalitatīvu pārvaldības sistēmu Latvijā.

Pēctecīgi šādas metodiskās vadības institūcijas 2025. gadā paredzēts izveidot arī dzemdniecībā, radioloģijā un rehabilitācijā, perspektīvā aptverot vēl citas jomas.

Lai veicinātu slimnīcu aktīvāku iesaisti medicīnas datu digitalizācijā, papildus finansējums slimnīcām paredzēts arī šīs jomas attīstībai.

Medicīnas dokumentu digitalizācija un strukturētu veselības datu pieejamība sekmēs pacientu aprūpes kvalitāti un ātrumu, nodrošinot visaptverošas informācijas pieejamību ārstniecības personām par pacientu.

Lai segtu slimnīcām izmaksas, kas saistītas ar datu integrācijas pilnveidošanu un nodošanu E-veselībai, paredzēts gan vienreizējs, gan ikgadējs maksājums slimnīcām.

No 2025. gada slimnīcām paredzēti digitalizācijas maksājumi atbilstoši ārstēto pacientu skaitam iestādē.

VM līdz 2025. gada aprīlim iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par plānotajām prasībām stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem un pārskatītiem tarifiem, ko plānotas ieviest 2026. gada 1. janvārī, nosakot katrā slimnīcā nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus, nepieciešamos cilvēkresursus un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Papildus nepieciešamo finansējumu skatīs budžeta izskatīšanas procesā kopā ar citiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes locekle Daina Mūrmane-Umbraško LTV pauda bažas, ka informatīvais ziņojums virzot sistēmu uz reģionu slimnīcu noplucināšanu.

Ziņojums paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās vairs nebūs pieejams diennakts ķirurgs, un šobrīd esot atvērta diskusija arī par diennakts anesteziologu nepieciešamību.

Tie šobrīd esot pārcelti uz dienas stacionāru, bet apmaksa paredzēta par pakalpojumu sniegšanas reizēm. Tas nozīmē, ka pastāv risks, ka anesteziologi darīs mazāk, jo viņiem nav garantēta dienas apmaksa.

“Pastāv risks, ka viņi darīs mazāk, un tad pēc gada mēs tiksimies ar VM un Nacionālo veselības dienestu, kas teiks – jums ir kritusi ķirurģiskā aktivitāte, tātad jāņem nost arī ķirurgs. Mēs neredzam, kā attīstīsies ambulatorais sektors. Mēs redzam samazinājumu reģionos,” sacīja Mūrmane-Umbraško.

2026. gadā plānots sagatavot informatīvo ziņojumu par slimnīcu sadarbības tīkla pilnveidošanu, atbalsta nodrošināšanu operāciju zāļu darbībai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Specializētās medicīnas centra vietas noteikšanu veselības aprūpes sistēmā.

Kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un plānošanas reģioniem pilnveidos esošo slimnīcu sadarbības tīklu, stiprinot klīnisko universitāšu un reģionālo slimnīcu sadarbību.

VM turpina veikt slimnīcu stiprināšanai nepieciešamos finansējuma aprēķinus. Lai īstenotu plānotos slimnīcu tīkla attīstības pasākumus, šodienas valdības lēmums paredz 2024. gadā tam piešķirt 25 miljonus eiro un turpmāk ik gadu 29 miljonus eiro.