Viņš informēja, ka šādu normu paredzēts iestrādāt Enerģētikas likumā. Vitenbergs skaidroja, ka ticamākais variants termiņam, kurā noteikt atteikšanos un kas apspriests arī ar Igaunijas partneriem, ir nākamā gada 1.janvāris.

Ministrs atzīmēja, ka šāds solis būs īstenojams ar Paldisku LNG termināļa darbības sākšanu Igaunijā. Baltija tādējādi kļūtu par pirmo reģionu Eiropā, kas pilnībā atteicies no Krievijas dabasgāzes.

Runājot par LNG termināļa būvniecību Latvijā, Vitenbergs pauda, ka ticamākais variants, kad tas varētu tikt uzbūvēts, ir 2023.gada beigas vai 2024.gad sākums. Ekonomikas ministrijai (EM) uzticēts līdz 31.maijam valdībā prezentēt izvērtējumu par termināla atrašanās vietu, potenciālajiem ieguvumiem, izmaksām.

“Valsts piedāvāsim optimālāko risinājumu dabasgāzes drošības nodrošināšanai un, protams, arī izmaksu efektīvā veidā. No valsts puses svarīgi ir, ka šādi projekti tiek realizēti ar maksimāli mazāku valsts iesaisti un, protams, būtisks ir projekta realizēšanas laiks,” sacīja ministrs.

Tāpat Vitenbergs informēja, ka īstermiņa risinājumam Latvija strādās ar Igauniju un Somiju, lai īstenotu LNG termināla projektu Paldisksos, jo pašlaik tā ir vienīgā iespēja nodrošināt papildu dabasgāzes piegādes reģionam jau šajā sezonā. Valdība Vitenbergu deleģējusi tālākām sarunām par projekta īstenošanu ar Igauniju un Somiju.

Paredzēts, ka ekonomikas ministrs kā pirmo soli parakstīs juridiski un finansiāli nesaistošu kopīgo saprašanās memorandu ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru un Somijas ekonomikas un nodarbinātības ministru ar mērķi sākt padziļinātu sadarbību šī projekta īstenošanā.

Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 6.aprīlī atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl otrajā un trešajā lasījumā jāatbalsta atbildīgajā komisijā un Saeimā.