Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iepriekš neatbalstīja vairāku deputāšu iesniegtos likuma grozījumus, kas paredz ieroču atļaujas apturēšanu gadījumos, kad personai piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis pret vardarbību. Komisija arī vērsās pie valdības ar jautājumiem par ieroču un munīcijas aprites kārtību.

Iekšlietu ministrijas gatavotajā atbildē Saeimas komisijai uzsvērts, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Valsts policija un pašvaldības policija, saņemot informāciju par iespējamiem draudiem, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu iespējamās aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, noskaidro, vai šajā mājokļa adresē ir reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.

Ja mājokļa adresē personai, kas rada draudus, ir reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, Valsts policija izņem ieroci saskaņā ar Ieroču aprites likumu, lai novērstu iespēju ieroci pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi.

Savukārt Civilprocesa likums paredz, ka pagaidu aizsardzības pret vardarbību viens no līdzekļiem ir citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Šī tiesību norma dod tiesai vai tiesnesim plašas iespējas individuāli izvērtēt situāciju un noteikt konkrētajai lietai atbilstošus pagaidu aizsardzības pasākumus, tostarp aizliegumus, kas skar ieroču glabāšanu vai izmantošanu, pauž ministrija.

Ieroču aprites likums nosaka, ka šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju, glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju var anulēt vai nepagarināt fiziskajai personai, uz kuru tostarp attiecas Ieroču aprites likuma norma, proti, Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību.

Šī tiesību norma paredz preventīvu drošības mehānismu, kas dod tiesības Valsts policijai atteikt ieroču atļaujas izsniegšanu, anulēt vai nepagarināt to, ja pastāv objektīvi apstākļi, kas rada šaubas par personas spēju droši rīkoties ar ieroci.

Ministru kabineta ieskatā minētā tiesību norma var tikt piemērota arī gadījumos, kad personai ir piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis pret vardarbību.

Tiesas noteikta aizsardzības līdzekļa piemērošana liecina, ka tā, izvērtējot pierādījumus un faktiskos apstākļus, ir konstatējusi vardarbības risku vai draudus cietušās personas drošībai, kas savukārt sniedz Valsts policijai pietiekamu pamatu uzskatīt, ka attiecīgā persona varētu pielietot ieroci ļaunprātīgi vai apdraudēt citu personu drošību, kā to paredz Ieroču aprites likums. Minētā kārtība var tikt piemērota arī gadījumos, kad policija pieņem lēmumu par nošķiršanu.

Valdība secinājusi, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz mehānismus, kas ļauj operatīvi un tiesiski pamatoti rīkoties gadījumos, kad personai, kura rada vardarbības draudus, ir reģistrēti ieroči.

Vērtējot civilprocesuālā pagaidu aizsardzības līdzekļa sasaisti un ietekmi uz citām personu tiesībām, nodarbošanās un amatu ierobežojumiem, valdība norāda, ka, izmantojot dotās iespējas noteikt ierobežojumus vai liegt personai veikt darbības ar ieročiem, tiek radīta ietekme uz fiziskās personas tiesībām uz nodarbošanos un iespēju ieņemt noteiktus amatus.

Vienlaikus valdība atgādina, ka tiesības uz šaujamieroci nav pieskaitāmas pie iedzīvotāju absolūtajām pamattiesībām un pamatbrīvībām, kas ir nostiprinātas Satversmē.

Pašlaik kompetentās institūcijas nav identificējušas nepieciešamību paplašināt civilprocesuālā pagaidu aizsardzības līdzekļa sekas kontekstā ar ierobežojumiem ieroču apritē, jo, kā jau norādīts, šāds mehānisms pastāv un tam ir ietekme uz fiziskās personas tiesībām uz nodarbošanos un iespēju ieņemt noteiktus amatus.

Papildus valdība norāda, ka arī uzturlīdzekļu nemaksāšanas gadījumā Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktajos gadījumos Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija var lemt par parādnieka šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu. Arī šādā situācijā lēmums rada ietekmi uz fiziskās personas tiesībām uz nodarbošanos un iespēju ieņemt amatus.