Aizsardzības budžetu plānots palielināt, ņemot vērā drošības situāciju reģionā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma īstenotā militārā iebrukuma Ukrainā un Krievijas armijas dislokācijas Baltkrievijā.

Kariņš kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) ir veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai šis lēmums varētu tikt skatīts un pieņemts valdībā jau nākamajā nedēļā.

Kariņš uzsver, ka Latvija ir sniegusi un turpinās sniegt atbalstu Ukrainai gan militārās tehnikas un ekipējuma, gan praktiskas palīdzības, piemēram, pārtikas, medikamentu un medicīnas ierīču veidā. 

“Vienlaikus ir jāsper arī soļi stiprinot sevi un savu drošību, palielinot aizsardzības un iekšlietu nozares budžetu,” pauž Kariņš, norādot, ka vienlaikus tā tiek stiprināts arī NATO. 

“Tas ir visas alianses aizsardzības sistēmas pamatprincips – gādāt par sevi, tad arī citi varēs palīdzēt,” uzsver premjers.

Esot veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai lēmumu varētu pieņemt jau nākamajā nedēļā.

Jau ziņots, ka aizsardzības ministrs ir norādījis, ka aizsardzības budžets ir jāpalielina līdz 2,5% no IKP. Patlaban aizsardzībai tiek atvēlēti 2,35% no IKP.

Arī Valsts prezidents Egils Levits pēc Nacionālās drošības padomes sēdes sestdien sacīja, ka Latvijai ir jāstiprina sava aizsardzības un drošības sistēma, palielinot izdevumus drošībai.

“Vienlaikus mēs uzskatām, ka iekšējo drošību nevar nodalīt no ārējās drošības. Tas veido kopējo drošības sistēmu. Iekšējā drošība jāstiprina kopā ar ārējo drošību. Arī šajā jautājumā tiks pieņemti konkrēti lēmumi,” norādīja Valsts prezidents.

Papildu līdzekļi iekšējās drošības sistēmas stiprināšanai attiecas gan uz policiju, gan uz robežsardzi, gan uz citām tiesībsargājošajām iestādēm.

LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai, iebrūkot arī no Baltkrievijas. Lai gan ir nodarīti postījumi, ir bojāgājušie un Krievijas karaspēks ir pietuvojies Kijevai, būtiskas uzvaras tas nav guvis.