“Tieši šādu ainu atklājām revīzijā, kurā vērtējām, kā noris saliedētas sabiedrības politikas īstenošana,” atzīmējis Korčagins.

Savukārt revīzija par stacionāro veselības aprūpi atklāja, ka virkne pakalpojumu slimnīcās skaitās pieejami, taču realitātē iedzīvotājiem nav iespēju tos saņemt un ka labāk uz šīm slimnīcām pacientus pat nevest.

Tāpat valsts kontrolieris apgalvo, ka gadu no gada tiek rādīti pārlieku ambiciozi un Latvijas vajadzībām un iespējām neatbilstoši nacionālās lidsabiedrības attīstības plāni, solot atdot nodokļu maksātājiem uzņēmumam aizdoto valsts budžeta naudu, bet tas netiek īstenots.

“Tāpēc ir gluži saprotami, ka sabiedrības un politiķu uzticība lidsabiedrības vadībai ir zudusi,” atzīst Korčagins.

Pēc viņa paustā, šiem piemēriem kopīgs ir tas, ka dokumentos deklarētā realitāte sistemātiski neatbilst tam, ko iedzīvotāji piedzīvo praksē. Diemžēl tie nav vienīgie piemēri, piebilst Korčagins.

“Jo vairāk šādu “greizo spoguļu” būs, jo zemāka būs sabiedrības uzticība valsts pārvaldei. Un bez šīs uzticības nav iespējams īstenot ne finansiāli apjomīgas investīcijas valsts drošībā, ne nepieciešamās strukturālās reformas,” pauž valsts kontrolieris.

Viņš uzskata, ka valsts pārvaldē strādājošo pienākums ir runāt skaidru valodu un rādīt patieso situāciju arī tad, ja tā nav spoža vai atklāj iepriekš pieņemtu lēmumu trūkumus.

“Labāk rūgta patiesība nekā cukurota mānīšanās,”

uzsver Korčagins.

Tāpat viņš norāda, ka neatņemams iestādes, pašvaldības, nozares vai visas valsts attīstības priekšnoteikums ir laiku pa laikam paskatīties, bez kā turpmāk varam iztikt.

Pagājušais gads, pēc Korčagina teiktā, parādīja, ka valsts pārvaldē ir institūcijas un procesi, bez kuriem varam iztikt.

“Mazāk institūciju, mazāk kapitālsabiedrību, mazāk izdevumu – tas nav pašmērķis, bet instruments efektīvākai un noturīgākai valstij,” norāda Korčagins, piebilstot, ka tā valsts pārvaldes darbu var padarīt ātrāku, lētāku un atbrīvot resursus akūti nepieciešamu darbu darīšanai.

Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde.

Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.

Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.