Pīlēna kandidatūru pieteikuši visi 15 AS Saeimas frakcijas deputāti.

Pīlēns ir pirmā no publiski izskanējušajām kandidatūrām, kas ir oficiāli pieteikta Valsts prezidenta vēlēšanām.

Kā ziņots, Pīlēna ievēlēšana par Valsts prezidentu nenozīmētu valdības krišanu, jo prezidenta vēlēšanas un valdības stabilitāte ir nesaistīti jautājumi, aģentūrai apgalvoja AS frakcijas vadītājs Tavars.

Valsts prezidenta vēlēšanas būs neliels izaicinājums arī koalīcijai, bet tās nebūs kritiskas ne valdībai, ne tās vadītājam Krišjānim Kariņam (JV), uzsver Tavars.

AS frakcijas vadītājs šajā kontekstā arī norāda, ka neoficiālās sarunās kādi no koalīcijas deputātiem pozitīvi vērtējot Pīlēna kandidatūru. Tāpat koalīcijas partijas tiks aicinātas tikties ar AS dibinātāju, lai iepazītos ar viņa redzējumu.

Kā ziņots, līdz 13.maijam varēs pieteikt Valsts prezidenta amata kandidātus, bet prezidenta vēlēšanas Saeimā paredzētas maija pēdējā dienā.

Līdz ar Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanas termiņa sākšanos koalīcijā nemainīgi saglabājas nevienprātība, divām valdības partijām virzot katrai savu kandidātu. AS Valsts prezidentam amatam virza Pīlēnu, savukārt Nacionālā apvienība (NA) – pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Iepriekš atbalstu signāli Levitam nāca arī no lielākās koalīcijas partijas “Jaunā vienotība”, taču viens no JV līderiem, premjers Krišjānis Kariņš (JV) trešdien intervijā TV3 izteicās, ka nevar izslēgt prezidenta amata kandidāta piedāvāšanu arī no JV puses.

Nevarot izslēgt, ka arī JV parādās savs kandidāts vai ka atbalstāms kļūst pagaidām publiski neatklātais partijas “Progresīvie” kandidāts. “Pārsteigumi var būt dažādi. Šobrīd es neko izslēgt nevaru,” sacīja Kariņš.

Līdz ar pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita atteikšanos kandidēt uzņēmēja, “Apvienotā saraksta” dibinātāja Ulda Pīlēna kā Valsts prezidenta amata kandidāta “akcijas” ir kāpušas, aģentūrai LETA sacīja Saeimas deputāts, bijušais ilggadējs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Brigmanis uzsvēra, ka pašreizējā situācijā Pīlēna “akcijas” Valsts prezidenta vēlēšanu procesā viņš “kotē kā ļoti augstas”, ņemot vērā, ka pašlaik ir “atbrīvojušās” Nacionālās apvienības (NA) balsis.

ZZS politiķis šajā kontekstā atsaucās uz NA Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina iepriekš publiski pausto, no kura noprotams, ka pastāv iespēja NA atbalstīt Pīlēna kandidatūru.

Brigmanis arī norādīja, ka tas nav īsti nopietni no Levita puses vienā brīdī piekrist kandidēt, bet pēc neilga laika paziņot, ka tomēr nekandidēs.

Vaicāts par to, kā Pīlēna izredzes ietekmētu tas, ja “Jaunā vienotība” (JV) izlemtu Valsts prezidenta amatam izvirzīt, piemēram, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, Brigmanis norādīja, ka tad par to būtu jāvērtē. Tāpat JV par šādu iespējamo lēmumu vēl nav paziņojusi, atzīmēja politiķis.

ZZS politiķis piebilda, ka piepildījies viņa paustais par sievieti kā Valsts prezidenta amata kandidāti – “Progresīvie” Valsts prezidenta amatam izvirzījuši publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto.