Jau rakstīts, ka Saeima 18. jūnijā pieņēma koalīcijas sagatavotos grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas ļauj atsevišķos gadījumos iecelt iestādes vadītāju bez atklāta konkursa.

Līdz ar šīm izmaiņām no likuma tiktu svītrota norma, kas noteica pienākumu rīkot konkursu gadījumos, kad iestādes vadītājs no amata atbrīvots uz savstarpējas vienošanās pamata.

Grozījumu autori skaidroja, ka līdzšinējais regulējums atsevišķos gadījumos ierobežoja iespējas operatīvi aizpildīt vakantas vadītāju vietas un nodrošināt iestādes vadības nepārtrauktību. Tāpat norādīts, ka ilgstoša vakanču aizpilde var negatīvi ietekmēt iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu.

Vienlaikus likumā saglabāts princips, ka atklāts konkurss ir vispārējā kārtība civildienesta amatu aizpildē, bet jaunie izņēmumi piemērojami tikai konkrētās situācijās.

Grozījumi paredz arī iespēju Ministru prezidentam bez konkursa iecelt Valsts kancelejas vadītāju.

Iepriekš premjerministrs Andris Kulbergs (AS) norādījis, ka ilgstoši konkursi var kavēt iestāžu efektīvu vadību, vienlaikus uzsverot, ka kopumā atbalsta atklātu konkursu organizēšanu.

Savukārt Saeimas frakcija “Progresīvie” aicināja Valsts prezidentu neizsludināt parlamentā pieņemtos grozījumus, paužot bažas par politiskā spiediena risku.

Tikmēr Sabiedriskās politikas centra “Providus” speciālisti pauduši, ka grozījumi nerada pilnīgi jaunu problēmu, bet paplašina jau esošu un nepietiekami caurskatāmu praksi. Tieši tāpēc tos nevar vērtēt tikai tehniski – kā risinājumu vadības nepārtrauktībai.

“Providus” ieskatā tie jāvērtē kontekstā, kur pārcelšana augstākā līmeņa amatos jau patlaban tiek izmantota plaši, bet sabiedrībai nav vienkārša veida pārliecināties, kāpēc konkrētā gadījumā izvēlēta pārcelšana, nevis atklāts konkurss, teikts rakstā.

“Providus” uzskata, ka īstā risināmā problēma ir cita – galvenais uzdevums ir sākt pilnvērtīgu civildienesta sistēmas izvērtējumu, kas ietvertu civildienesta profesionālās autonomijas un politiskās atbildības robežu skaidru definēšanu.