Prezidents norāda, ka, izskatot attiecīgo likumprojektu trešajā lasījumā, Saeimas plenārsēdē netika atbalstīti vairāki priekšlikumi, kas pirms tam bija guvuši atbalstu par likumprojektu atbildīgajā Saeimas komisijā.

“Nav apšaubāmas Saeimas tiesības lemt pretēji atbildīgajai komisijai, kura ir strādājusi ar likumprojektu un sagatavojusi izskatīšanai konkrētus priekšlikumus likumprojektam. Tas ir Saeimas konceptuālas izšķiršanās jautājums. Taču šoreiz šādu balsojumu rezultātā ir pieņemts likums ar būtiskām nepilnībām, kuru novēršanai ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai pauž Valsts prezidents.

Rinkēvičs vērš uzmanību uz nepilnībām pārejas noteikumos, kuros iekļauta norma, kas dublē jau pašlaik spēkā esošu pārejas noteikumu normu, savukārt citā normā ir iekļauta atsauce uz grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, kurus Saeima galīgajā lasījumā neatbalstīja.

Valsts prezidents aicina likumdevēju pārliecināties, vai atteikšanās no konkretizēta regulējuma par naudas soda izpildi samazinātā apmērā atbilst valsts un sabiedrības interesēm un veicina Administratīvās atbildības likuma mērķi.

Kā ziņots, Saeima 8. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvās atbildības likumā (AAL), nosakot, ka partnerību noslēgušas personas tiesā varēs neliecināt viena pret otru.

Jau ziņots, ka jauns tiesību institūts – partnerības – Latvijā ir spēkā no 2024. gada 1. jūlija.

Lai nodrošinātu šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību, partnerības regulējums ir ietverts arī citos likumos – Fizisko personu reģistra likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Pacientu tiesību likumā, likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Maksātnespējas likumā, likumā “Par valsts pensijām” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Saskaņā ar Notariāta likuma 107.12 pantu zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ierodas pie notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai.

AAL ir paredzētas cietušā un liecinieka tiesības neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība.

Grozījumos paredzētas liecinieka un cietušā tiesības neliecināt pret partneri, kā arī ierobežojumi partnerim noteiktos gadījumos uzņemties aizstāvību vai pārstāvību.

Lai arī minētās tiesības un ierobežojumi šobrīd ir konstatējami attiecīgo tiesību normu piemērošanas rezultātā, AAL tiešā tekstā ietveramas norādes uz partnerības attiecībām. Tādējādi tikšot ievērota ne tikai AAL izveidotā attiecīgo jautājumu regulēšanas pieeja, bet arī nodrošināta efektīvāka partnerības attiecībās esošu personu aizsardzība.