Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs 299 700 eiro ieguldījis Valsts kases obligācijās.

Pagājušā gada beigās valsts pirmās personas uzkrājumi bezskaidrā naudā bija sarukuši līdz 94 341 eiro.

Tas ir par 248 131 eiro mazāk nekā 2022. gadā, kad toreizējā ārlietu ministra uzkrājumi sasniedza 342 472 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu.

No uzkrājuma summas 71 088 eiro bija AS “Swedbank” kontā, bet 1084 eiro – tiešsaistes bankā “Revolut”.

Vēl 3883 eiro veidoja uzkrājums dzīvības apdrošināšanas kompānijā “Swedbank Life Insurance SE” Latvijas filiālē, bet 18 286 eiro bija “Swedbank atklātajā pensiju fondā”.

2021. gada beigās Rinkēviča uzkrājumi bija 448 576 eiro, 2020. gada beigās – 415 827 eiro, 2019. gada beigās – 385 833 eiro, 2018. gada beigās – 344 427 eiro, 2017. gada beigās – 310 102 eiro, savukārt 2016. gada beigās – 279 327 eiro.

Pērn Rinkēvičs algā no Valsts prezidenta kancelejas saņēmis 46 791 eiro, no Valsts kancelejas – 59 085 eiro, procentos no AS “Swedbank” – 306 eiro.

Tāpat Valsts prezidents saņēmis kompensāciju no “Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāles 121 eiro apmērā.

2023. gadā Valsts prezidents iegādājies krājobligācijas 299 700 eiro apmērā.

Deklarācijā norādīts, ka Valsts prezidentam pieder divi dzīvokļi – viens Rīgā, bet otrs atrodas Jūrmalā.

Pirms kļūšanas par Valsts prezidentu 2023. gadā Rinkēvičs bija ārlietu ministrs, viceprezidents Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas nacionālajā komisijā un valdes loceklis partijā “Vienotība”.

Parādsaistību Rinkēvičam pagājušā gada beigās nebija.