Kā aģentūru LETA informēja Drēģeris, Rinkēvičs uzsver, ka Latvija nevar atļauties politisko nenoteiktību un nestabilitāti, tādēļ viņš piektdienas tikšanās laikā no Saeimā pārstāvētajām frakcijām vēlas saņemt konkrētus priekšlikumus un idejas par turpmāko: kādi uzdevumi veicami līdz Saeimas vēlēšanām, valdības darba modeli un prioritātēm.

Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ģeopolitiskā un drošības situācija Eiropā ir trausla, tādēļ valsts aizsardzības, iekšējās un ārējās drošības stiprināšana ir svarīgākais uzdevums.

Rinkēvičs akcentē, ka tam ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Evita Urpena, piektdien pulksten 9 notiks Rinkēviča tikšanās ar Saeimas frakcijas “Progresīvie” pārstāvjiem, pulksten 13 gaidāma Valsts prezidenta tikšanās ar Saeimas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvjiem.

Savukārt pulksten 13.45 paredzēta Rinkēviča tikšanās ar Saeimas frakcijas “Nacionālā apvienība” pārstāvjiem, pulksten 14.30 – ar Saeimas frakcijas “Apvienotais saraksts” pārstāvjiem.

Nākamās sarunas notiks pulksten 15.15 ar Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas pārstāvjiem, bet pulksten 16 – ar Saeimas frakcijas “Jaunā vienotība” (JV) pārstāvjiem.

2023. gada vasarā koalīcija, kurā apvienojās JV, ZZS un “Progresīvie”, izveidojās pēc kopīga šo partiju balsojuma, kas toreizējam JV politiķim Rinkēvičam ļāva nonākt Valsts prezidenta amatā.

Jau ziņots, ka valdības koalīcijā ietilpstošie “Progresīvie” trešdien aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.

Pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs teica, ka saruna ar Ministru prezidenti nav devusi apmierinošas atbildes un valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju.

Viņš uzskata, ka šādā situācijā pastāv divas iespējas – Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.

Šuvajevs norādīja, ka Saeimā mudinās opozīcijas spēkus “pārliecināties, vai Siliņas valdībai ir vairākums”.

Ja Saeimā būs balsojums par Siliņas demisiju, “Progresīvo” balsis Siliņai nebūs.

Vaicāts, kāpēc “Progresīvie” paši nerosina uzticības balsojumu Siliņai, Šuvajevs atgādināja, ka “Progresīvajiem” ir deviņi deputātu mandāti, taču šāda balsojuma ierosināšanai nepieciešami desmit parlamentāriešu paraksti.

Kā vēstīts, pēc Siliņas lēmuma atbrīvot no amata aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) partija “Progresīvie” paziņoja, ka Siliņa nespēj atbildīgi vadīt valdību.

Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.

Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.

Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim izdevies vienoties par darba turpināšanu.

Premjere iepriekš paudusi, ka gadījumā, ja “Progresīvie” nolems izstāties no koalīcijas, strādās tehniskā valdība.