VDD apstiprināja, ka Beļģijas tiesa ir noraidījusi Ždanokas sūdzību saistībā ar Beļģijas policijas, pamatojoties uz VDD tiesiskās palīdzības lūgumu, 2024. gada 7. novembrī viņas dzīvoklī Briselē veikto kratīšanu.

Ņemot vērā šo, VDD no Beļģijas policijas februāra beigās saņēma Ždanokas dzīvoklī Briselē izņemtos dokumentus un datu nesējus.

Patlaban dienests veic izņemto dokumentu un datu nesēju satura padziļinātu analīzi.

Izmeklēšanas interesēs VDD plašākus komentārus nesniedza.

VDD 2024. gada februārī sācis kriminālprocesu pret toreizējo Eiropas Parlamenta deputāti Ždanoku par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.

2024. gada novembrī Beļģijas likumsargi pēc VDD tiesiskās palīdzības lūguma veica kratīšanu Ždanokas mājoklī Briselē.

VDD iepriekš piemērojis aizdomās turētā statusu Ždanokai kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem.

VDD nekomentēja, pēc kāda Krimināllikuma panta Ždanokai piemērots aizdomās turētā statuss un kāds drošības līdzeklis piemērots.

Arī 2024. gada jūlijā dienests veica izmeklēšanas darbības ar Ždanoku saistītos objektos.

Kriminālprocesuālo darbību rezultātā izņemti datu nesēji, piezīmes un dokumenti.

Nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004. gada regulāri atskaitījusies Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūgusi naudu pasākumu rīkošanai.

E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma “The Insider” rīcībā, kas informācijā dalījies ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica”, igauņu portālu “Delfi” un Zviedrijas laikrakstu “Expressen”.

Ždanoka pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu.

Savā paziņojumā masu medijiem viņa nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskata par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu.

Viņa arī mediju publikāciju mēģinājusi sasaistīt ar viņas it kā “antifašistisko darbību”.

“Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums,” teikts ziemā izplatītajā Ždanokas paziņojumā.

Tajā viņa apgalvo, ka nebija sadarbojusies un nesadarbojas ne ar kādiem citiem specdienestiem.

VDD 2024. gadā paziņojumā presei sniedza vērtējumu par publiski izskanējušo informāciju par Ždanokas darbībām laika posmā no 2005. gada līdz 2013. gadam.

Dienests toreiz norādīja, ka līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc publiski izskanējusī informācija par laiku no 2005. līdz 2013. gadam nekvalificējās kā noziegums.

Lai arī dienesta vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus Latvijas valstij, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama.

Dienests šajā laikā esot īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu novēršanai.

Dienesta vērtējumā Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un ar to saistītā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.

2016. gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosināja pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu.

Viens no iemesliem izmaiņām bija Krievijas īstenotās tā sauktās tautiešu politikas un citu nemilitārās ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī Latvijas valstspiederīgie.

Tā rezultātā 2016. gadā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paredzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti.

Vienlaikus šiem grozījumiem nav piemērojams atpakaļejošs spēks.