Vairākos desmitos gadījumu VDD bija jāpagarina pārbaudes termiņš saistībā ar ļoti plašu pārbaudāmās un papildus iegūstamās informācijas apjomu potenciālu risku izslēgšanai, kā arī pārbaudē konstatētiem riska faktoriem, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks.

Starp biežākajiem dienesta konstatētajiem riska faktoriem bija, piemēram, braucieni uz Krieviju vai Baltkrieviju, radinieki vai citas kontaktpersonas Krievijā vai Baltkrievijā, dalība kādreizējos pašvaldības pārrobežu sadarbības projektos ar Krieviju vai Baltkrieviju, Kremļa propagandā balstītu vēstījumu izplatīšana, kā arī pret amatpersonu sākts kriminālprocess.

Pārskatā gan nav teikts, vai kāds no šiem riska faktoriem bija par iemeslu pielaides neizsniegšanai. Vienlaikus VDD pārskatā apliecinājis, ka pērn vienas pašvaldības priekšsēdētājam speciālās atļaujas izsniegšanu atteikta, pamatojoties uz likuma “Par valsts noslēpumu” normu, ka persona iepriekš bija notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu. LETA jau rakstīja, ka šī amatpersona ir toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP), kurš pēc negatīvā VDD lēmuma atkāpās no amata. LETA arhīvs liecina, ka pirms vairākiem gadiem tā dēvētajā “komandējuma krimināllietā ” Truksnim piemēroja naudas sodu.

LETA jau šonedēļ ziņoja, ka no pašvaldību vadītājiem, kuri bija prasījuši pielaidi valsts noslēpumam, tā nesen atteikta vienīgi Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam (“Kopā Latvijai”/LPV) un pērn nu jau amatu pametušajam Jūrmalas mēram Truksnim.

Tāpat VDD speciālo atļauju ir atteicis arī kādas pašvaldības priekšsēdētāja vietniekam.

Vienlaikus VDD vēl turpina piecu pašvaldību priekšsēdētāju vietnieku atbilstības izvērtēšanu darbam ar valsts noslēpumu.

VDD šogad un pagājušajā gadā 40 domju priekšsēdētājiem un 71 priekšsēdētāja vietniekam izsniedzis speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam.

94 gadījumos speciālā atļauja izsniegta uz pilnu termiņu, proti, pieciem gadiem. Savukārt 17 amatpersonām – astoņiem priekšsēdētājiem un deviņiem priekšsēdētāju vietniekiem – speciālās atļaujas izsniegtas uz saīsinātu termiņu.

Saistībā ar nesaņemto pielaidi viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) ir pieprasījis Bartaševiču atkāpties no amata, bet Bartaševičs publiskus skaidrojumus par situāciju nav sniedzis.

Čudars līdz nākamās nedēļas sākumam gaida Bartaševiča paskaidrojumu, vienlaikus solot pieņemt nepieciešamos lēmumus “nekavējoties pēc termiņa iestāšanās par paskaidrojumu sniegšanu”.

Savukārt līdzšinējais Ogres mērs Egils Helmanis (NA), kurš ilgstoši kavēja termiņu dokumentu iesniegšanai pielaides saņemšanai, šonedēļ paziņoja par atkāpšanos no amata. Viņa vietā mēra amatā ievēlēts iepriekšējais priekšsēdētāja vietnieks Andris Krauja (NA), kuram ir izsniegta atļauja pieejai valsts noslēpumam.