Andrejevs neatzina cietušās pieteikto materiālo kompensāciju 690 eiro apmērā, apelējot, ka lietas materiāliem neesot pievienoti dokumenti, kas apliecinātu kompensācijas apmēru. Cietusī TV3 raidījuma “Nekā personīga” žurnāliste Guna Gleizde tiesā skaidroja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiesai nosūtīti dokumenti, kas pamato materiālās kompensācijas apmēru, tomēr iespējams, ka tiesa tos nav saņēmusi.

Tiesa lēma apmierināt prokurora Mārtiņa Jansona lūgumu pievienot lietas materiāliem saīsināto spriedumu bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča vadītās partijas “Kopā Latvijai” valdes locekļa Iļjas Podkolzina lietā. Podkolzins tika notiesāts ar piecu gadu cietumsodu par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar prokremliskās noziedzīgās organizācijas “Baltijas antifašisti” starpniecību.

Jansons norādīja, ka abās lietās konstatētie apstākļi esot faktiski identiski, un Podkolzina lietā pieņemtais spriedums apliecinot “Baltijas antifašistu” organizācijas pastāvēšanu un tās darbības raksturu.

Savukārt Andrejeva aizstāvis Gints Puškundzis sprieda – lai gan abiem apsūdzētajiem inkriminēts viens un tas pats Krimināllikuma pants, lietu faktiskie apstākļi atšķiroties.

Kā tiesas sēdē liecināja Gleizde, raidījumam bijis zināms, ka Andrejevs savas ziņas “Telegram” grupā sūtījis tieši no veikala “Lidl” adreses, taču žurnālisti nezināja, ka viņš ir apsargs šajā veikalā.

Komunikācijas aģentūras “Ogilvy PR” pārstāve Kerija Osīte skaidro, ka apsargs Igors Andrejevs nekad nav bijis SIA “Lidl Latvija” darbinieks.

Viņš bija darbinieks SIA “Koblenz Drošība”, kuras pakalpojumus “Lidl” izmantoja kā ārpakalpojumu.

Pēc Gleizdes teiktā, viņa kopā ar operatoru ieradās veikala stāvlaukumā un devās pie Andrejeva, lai noskaidrotu viņa identitāti pēc žurnālistiem pieejamās fotogrāfijas. Andrejevs redzējis, ka operators viņu filmē, taču konflikts izcēlies pēc tam, kad žurnāliste uzdevusi jautājumus par viņa iespējamo dalību “Baltijas antifašistos”. Andrejevs prasījis pārtraukt filmēšanu, izdzēst ierakstu un vardarbīgi mēģinājis izraut kameru operatoram no rokām.

Kad Andrejevam izdevās kameru izraut, viņš skrējis veikala telpu virzienā. Netālu no ieejas operators Rihards Bondars apsūdzēto nogrūdis zemē un mēģinājis viņu aizturēt līdz policijas ierašanās brīdim, taču Gleizde lūgusi Bondaru Andrejevu atlaist. Pēc tam Andrejevs ar kameru un tajā ievietoto SD karti devies prom. Uzņēmums joprojām nav saņēmis atpakaļ kratīšanā izņemto kameru. Gleizde norādīja, ka kamera vairs nav izmantojama, jo apsūdzētais to salauzis.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 5. oktobrī plkst. 10, kad Andrejevs sniegs savas liecības.

Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests (VDD) 19. jūnijā nosūtīja prokuratūrai aicinājumu sākt kriminālvajāšanu pret četriem Latvijas valstspiederīgajiem par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar prokremliskās noziedzīgās organizācijas “Baltijas antifašisti” starpniecību.

VDD četras personas aizdomās par spiegošanu aizturēja šā gada janvārī, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtu informāciju, ka šie Latvijas iedzīvotāji sistemātiski un mērķtiecīgi vākuši dažāda veida izlūkziņas un nodevuši prokremliskajai noziedzīgajai organizācijai “Baltijas antifašisti”, lai tās tālāk tiktu nodotas Krievijas Federālajam drošības dienestam (FSB) un citām agresorvalsts institūcijām.

VDD izmeklēšanā noskaidroja, ka viena no personām ieguvusi un noziedzīgās organizācijas “Baltijas antifašisti” pārstāvim nodevusi, piemēram, ziņas par Nacionālo bruņoto spēku atrašanās vietām un apmēru Krievijas pierobežā, kā arī Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai.

Otra persona ieguvusi un nodevusi izlūkziņas par Latvijas kritiskās infrastruktūras transporta un loģistikas objektiem, tostarp angāriem Rīgas lidostas teritorijā un to izmantojumu, kā arī piekļuves kontroles un drošības procedūrām lidostā. Šī persona arī vākusi un nodevusi ziņas par valsts robežas un pierobežas infrastruktūras izbūvi, aizsardzības un militārās mobilitātes pasākumiem Krievijas pierobežā, ārvalstu karavīru apmācībām Latvijā, kā arī konkrētiem Latvijas valstpiederīgajiem, informēja VDD.

Trešā aizturētā persona ieguvusi un nodevusi informāciju par konkrētiem Latvijas valstspiederīgajiem, tostarp to darbavietām, izglītību, īpašumiem un finansiālo situāciju.

Savukārt Andrejevs, nelikumīgi izmantojot apsarga amata sniegtās priekšrocības, vāca un noziedzīgās organizācijas “Baltijas antifašisti” pārstāvim nodeva informāciju par Latvijas iedzīvotājiem, organizācijām un uzņēmumiem, kas atbalsta Ukrainu.

Andrejevs, piemēram, nosūtīja attēlus no videonovērošanas kamerām, kur redzamas personas ar Ukrainu atbalstošu simboliku uz apģērba, Ukrainai atbalstu sniedzošo brīvprātīgo organizāciju automašīnas un transportlīdzekļi ar Krievijas agresiju nosodošām uzlīmēm.

Nodotā informācija saturēja arī personu datus, kontaktinformāciju, transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numurus un citus datus, kas izmantojami Ukrainas atbalstītāju identificēšanai.

Andrejevu šā gada 7. janvārī aizturēja Valsts policija pēc tam, kad vīrietis bija uzbrucis žurnālistiem, atņemot tiem videokameru. Valsts policija pret viņu sāka kriminālprocesu par huligānismu, kas saistīts ar mantas bojāšanu. 14. janvārī VDD kriminālprocesu atbilstoši piekritībai pārņēma turpmākai izmeklēšanai savā lietvedībā, personai papildus inkriminējot arī spiegošanu un laupīšanu.

Dienests konstatējis, ka izlūkziņas noziedzīgajai organizācijai nodotas gan tiešsaistes saziņas lietotnē “Telegram”, gan privātu tikšanos laikā Krievijā.

Visas četras personas patlaban atrodas apcietinājumā un VDD aicinājis prokuratūru tās saukt pie kriminālatbildības par nelikumīgu ziņu vākšanu un nodošanu ārvalsts izlūkdienestam ar citas personas starpniecību.

Andrejevam papildus inkriminēti arī citi noziedzīgie nodarījumi, proti, huligānisms un laupīšana.

VDD pastāvīgi seko līdzi Krievijā bāzētās noziedzīgās organizācijas “Baltijas antifašisti” aktivitātēm un tās uzturētajā “Telegram” kanālā regulāri ir konstatējis aicinājumus vākt dažāda veida Krievijai noderīgas izlūkziņas Latvijā, tostarp informāciju, kas satur valsts noslēpumu.

TV3 raidījums “Nekā personīga” gada sākumā ziņoja, ka apsargu Andrejevu sastapa viņa toreizējā darba vietā Ziepniekkalnā, Rīgā. Pēc raidījuma izrādītās intereses Andrejevs uzbruka žurnālistiem, salauza videokameru un aizbēga, tomēr jau drīz policija viņu aizturēja un tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.

VDD bija aizturējis arī Ivetu Balodi, kura esot Sergeja Vasiļjeva sieva. Viņš krievu medijos sniedz intervijas kā “Baltijas antifašistu” vadītājs. Tāpat tiesa nolēmusi apcietināt arī Jevgeniju Oksu, kurš strādā finanšu nozarē un ir tuvs Vasiļjeva draugs.

Personu apvienība, kas sevi dēvē par “Baltijas antifašistiem”, sāka izvērst un koordinēt pret Latvijas nacionālo drošību vērstas darbības, izmantojot speciāli šim nolūkam izveidotas saziņas grupas ziņojumapmaiņas platformā “Telegram”, iepriekš aģentūru LETA informēja VDD. Kriminālprocesu pret šo grupējumu VDD sāka 2022. gada novembrī.

Šobrīd Latvijā tiek tiesāti divi grupējuma dalībnieki – Tatjana Andrijeca un Aleksandrs Žguns. Šogad aprīlī Kurzemes rajona tiesa Talsos apturēja krimināllietas iztiesāšanu pret Žgunu un Andrijecu, jo Žguns ir izsludināts meklēšanā.

Pārējie – Vasiļjevs, Viktorija Matule, Romans Samuļs un Staņislavs Bukains – ir aizmukuši uz Krieviju vai Baltkrieviju.

Jau ziņots, ka par šādas noziedzīgas organizācijas vadīšanu un piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos var piemērot mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam taksistam Sergejam Sidorovam piespriests septiņu gadu cietumsods. Arī viņš ziņoja “Baltijas antifašistiem”. Spriedums šogad ir stājies spēkā, jo Augstākā tiesa (AT) atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.