Komisija trešdien otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, ka Ministru kabinetam (MK) būs jānosaka VES drošības prasības un pieļaujamais trokšņa līmenis.

Paredzēts, ka MK būs jānosaka kārtība, kādā konstatējama atjaunīgās elektroenerģijas (AER) ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas izbeigšana, kā arī prasības, izpildes termiņi un kārtība AER ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves demontāžai un utilizācijai.

Tāpat paredzēts, ka MK būs jānosaka atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība, teritorijas atjaunošanas prasības pēc iekārtas demontāžas, kā arī AER ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrātuves demontāžas un nojaukšanas finansiālā nodrošinājuma apmērs, veikšanas un administrēšanas kārtība, kā arī piemērojamie atvieglojumu kritēriji.

Kurevska skaidroja, ka paredzēts veidot garantiju fondu, lai nodrošinātos periodam, kad iekārtas būs demontējamas. Konkrēti nosacījumi – cik ilgu laiku pirms ekspluatācijas termiņa beigām operatoram būs jāveic iemaksas, kādā apmērā tās būs jāveic un kurš šīs iemaksas uzraudzīs – būs jāizlemj MK.

KEM saredz, ka tas varētu būt pašvaldību un valsts kopējs fonds, bet skaidroja, ka šis jautājums vēl ir apspriežams. Turklāt esot jāņem vērā, ka utilizācijas laiks pienāks vismaz pēc 25 gadiem un pa to laiku tehnoloģijas attīstīsies un mainīsies. Kurevska uzsvēra, ka pašreiz nebūtu prātīgi pieņemt konkrētus lēmumus par 25 gadus tālu nākotni, bet ir jāparedz konkrēti nosacījumi un procedūras.

Kā ziņots, regulējums sagatavots, ņemot vērā iedzīvotāju bažas par VES ieviešanas straujo attīstību un nepieciešamību pilnveidot to ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu.

Ministrijā norāda, ka pašreiz VES darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un nav pārskatāmi, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt, lai gan ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā tiek vērtēta ikvienas VES iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, VES ekspluatācija iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par VES darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā.

Līdz ar to, pēc ministrijā minētā, ir nepieciešams vienots tiesiskais regulējums šīm elektrostacijām atbilstošu, skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.

Ar likuma grozījumiem noteikts deleģējums MK noteikt VES ekspluatācijas prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu vides un drošības prasību ievērošanai, pieļaujamo trokšņa līmeni un mirgošanu noteiktos saules spīdēšanas apstākļos, kas jāievēro elektroenerģijas ražotājiem, kā arī prasību izpildes uzraudzības mehānismu. MK noteikumos tiks ietverts pieļaujamais trokšņa līmenis, mirgošanas efekta novēršanas pienākums, kā arī tas, kādam ir jābūt tehniskajam aprīkojumam, lai tiktu ievērotas dabas aizsardzības, vides un drošības prasības.

Nav paredzēta administratīvās atbildības piemērošana par ekspluatācijas prasību pārkāpumiem, tomēr gadījumos, kad tiks konstatēta MK noteikto ekspluatācijas prasību neievērošana, Valsts vides dienests (VVD) būs tiesīgs uzdot elektroenerģijas ražotājam veikt nepieciešamos pasākumus pārkāpumu novēršanai, nosakot termiņu to izpildei. Ja elektroenerģijas ražotājs noteiktajā termiņā pārkāpumus nenovērsīs vai pārkāpums radīs būtisku risku videi, cilvēku veselībai vai drošībai, VVD varēs lemt par VES darbības ierobežošanu vai apturēšanu līdz brīdim, kad tiek nodrošināta normatīvu prasībām atbilstoša darbība. Pēc pārkāpumu novēršanas elektroenerģijas ražotājs varēs darbību atjaunot.

Tāpat ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā paredzēta kārtība elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvju nojaukšanai.

KEM skaidro, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pēc to dzīves cikla kļūst par nederīgām un ir attiecīgi nojaucamas, bet regulējums neparedz skaidru rīcību elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem. Regulējums būvniecībā un atkritumu apsaimniekošanā ir sadrumstalots un nerada iedzīvotājos pārliecību, ka elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas tiks nojauktas un ilgtspējīgi apsaimniekoti materiāli pēc nojaukšanas. Tāpat arī elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem nav noteikts, kā rīkoties pēc ekspluatācijas pabeigšanas.

Iecerēts noteikt pienākumu elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram pēc atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas izbeigšanas to nojaukt. Iekārtas ražotājam un operatoram būs pienākums informēt sistēmas operatoru par iekārtu atslēgšanu no sistēmas, pašu iekārtu nojaukšanu un nojaukšanas rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu.

MK noteikumos tiks noteiktas prasības atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves demontāžai, iekārtu utilizācijai, atkritumu apsaimniekošanai un teritorijas atjaunošanai pēc to ekspluatācijas izbeigšanas, kā arī minēto prasību izpildes kārtību, termiņu noteikšanu un finansēšanu, tostarp finanšu nodrošinājuma prasības.

Likuma grozījumi paredz VVD tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka termiņu nojaukšanas pienākuma izpildei.

KEM skaidro, ka regulējums nodrošinās tiesisko pamatu VVD piemērot administratīvā akta piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Atkarībā no konkrētās situācijas VVD varēs piemērot piespiedu naudu, aizvietotājizpildi vai citus Administratīvā procesa likumā paredzētos administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus.

KEM informē, ka ministrija jau savlaicīgi sāka konsultācijas ar iedzīvotājiem un nozari par noteikumu projektu saturu un principiem vēl pirms formālā deleģējuma iekļaušanas likumā, lai gūtu kopīgu izpratni par vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasībām. Pašu noteikumu projekta pirmo redakciju KEM izstrādājusi februārī, aizvadot divas sabiedriskās konsultācijas ar kopienu pārstāvjiem.