Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas bija 9,08 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,6%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, bet stundas samaksa samazinājās par 1,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1013 eiro jeb 73,2% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6%. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 12,9%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos, turklāt jau trešo ceturksni pēc kārtas.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022.gada trešajā ceturksnī bija 1106 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas (neto) – 830 eiro. Salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, bruto mediāna pieauga par 8,4%, bet neto – par 9%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, tas ir, pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1393 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,1%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1372 eiro, un tās gada pieauguma temps bija straujāks nekā privātajā sektorā – 6,6%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1336 eiro jeb par 6,1%.

Salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,6%, no tā vispārējās valdības sektorā par 0,7%, bet privātajā sektorā pieauga par 2,6%.

Trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2406 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2301 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1784 eiro), enerģētikas (1669 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs (1645 eiro), valsts pārvaldē (1606 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1564 eiro).

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (916 eiro).

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas dēļ valdības ieviestie ierobežojumi un atbalsta pasākumi.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni valstī kopumā pieauga par 9,5% jeb 270,4 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 22 400 jeb 3,1%.

Visstraujāk vidējā darba samaksa pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (13,5%), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (11,7%), kā arī transporta un uzglabāšanas (10,6%), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (9,5%) un enerģētikas nozarēs (9,3%).

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada trešo ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Pierīgā (7,8%) un Vidzemē (7,4%). Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1542 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (975 eiro), kas ir par 37% mazāk nekā galvaspilsētā.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2022.gada trešajā ceturksnī bija 9,08 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,6% (2021.gada trešajā ceturksnī – 8,59 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,84 līdz 11,41 eiro jeb par 5,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 9% un 3,5% gada laikā.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija mazākā vidējā bruto darba samaksa starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Statistikas pārvaldē informēja, ka Baltijas valstīs 2022.gada trešajā ceturksnī lielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1799 eiro par pilnas slodzes darbu, kamēr Igaunijā vidējā bruto darba samaksa bija 1679 eiro, bet Latvijā – 1384 eiro.

Salīdzinājumā ar 2021.gada trešo ceturksni vidējā bruto darba samaksa Lietuvā pieaugusi par 12,6%, Igaunijā – par 8,1%, bet Latvijā kāpums bijis vislēnākais – par 6,3%.

Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro, Igaunijā – 654 eiro, bet Latvijā minimālā alga par pilnas slodzes darbu ir 500 eiro.