Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību paredz, ka turpmāk personai, kas ierosina mikrolieguma izveidi, kopā ar pieteikumu būs jāiesniedz arī sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinums.

Ķerus uzskata, ka šie grozījumi kavēs mikroliegumu veidošanu, jo sertificēta eksperta piesaisti un apmaksu atstās mikrolieguma pieteicēja ziņā.

Līdz šim noteikumi paredzēja, ka gadījumos, kad pieteikumam, ko var iesniegt jebkura persona, nav pievienots eksperta atzinums, ekspertu nolīga atbildīgā valsts iestāde – Valsts meža dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

“Jebkurai personai” nebūs viegli tikt pie sertificēta eksperta atzinuma, pieļauj Ķerus.

Viņš norāda, ka dabas aizsardzības organizācijām tas varētu būt vieglāk.

Taču īpaši aizsargājamu sugu dzīvotņu aizsardzībai nevajadzētu būt atkarīgai tikai no nevalstisko organizāciju kapacitātes un iniciatīvas.

“Diemžēl, lai gan atbildīgās iestādes arī pašas varētu rosināt mikroliegumu izveidi, parasti tās to nedara. Un mēs redzam gadījumus, kad formāli legālai iznīcināšanai ir pakļautas pat iestāžu datubāzēs esošas aizsargājamu sugu dzīvotnes, jo mikroliegumus neviens nav izveidojis,” norāda Ķerus.

Viņš nesen saņēmis ziņu, ka Dobeles novada Vītiņu pagastā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) nocirta mežu pavisam tuvu – ap 20 metru attālumā – no jūras ērgļa ligzdas.

“Šogad ērglis šeit neligzdo. Protams, nevar droši zināt vai ērglis ligzdu pametis ziemā veiktās mežizstrādes vai kāda cita iemesla dēļ, bet skaidrs, ka šāda mežizstrāde nebūtu varējusi notikt, ja ligzda būtu aizsargāta,” norāda Ķerus.

Par to, ka LVM nodarīja kaitējumu jūras ērgļa dzīvotnei, LOB ziņojis DAP, bet atbildē saņēmuši skaidrojumu, ka ligzdas koks nav bojāts, un, tā kā mikroliegums šajā vietā nav izveidots, neko vairāk arī nevar prasīt.

Ķerus norāda uz vienu būtisku niansi, proti, šī jūras ērgļa ligzda DAP datubāzē “Ozols” tika reģistrēta jau 2022. gadā, bet LVM datubāzē vēl agrāk – 2016. gadā.

Tātad šī ligzda bija zināma, gan pašiem LVM, kas ieplānoja mežizstrādi, gan Valsts meža dienestam, kas izsniedza atļauju meža ciršanai, gan DAP, kam būtu jārūpējas par Sugu un biotopu aizsardzības likuma ievērošanu.

Un šī informācija nebija šķērslis meža ciršanai tikai tāpēc, ka šeit nebija mikrolieguma, norāda Ķerus.

Mikroliegums ir maza aizsargājama teritorija konkrētas sugas atradnes aizsardzībai.

Ķerus skaidro, ka īpaši aizsargājamo sugu sarakstā iekļautas 98 putnu sugas, bet tikai 31 sugai atļauta mikroliegumu veidošana.

Turklāt, lai izveidotu mikroliegumu, nepietiek tikai ar putna klātbūtni, jāatrod arī ligzda.

Taču pats būtiskākais – mikroliegumi īpaši aizsargājamo sugu ligzdošanas vietās netiek noteikti automātiski, to izveidošanai ir jāveic noteikta procedūra.

Un, kamēr mikroliegums nav izveidots, mežu, kurā aizsargājamā suga ligzdo, joprojām ir ļauts nocirst.

Pat tad, ja mežs pieder valstij, piebilst LOB valdes priekšsēdētājs.

Savukārt godprātīgiem un likumpaklausīgiem meža apsaimniekotājiem mikroliegums ir iespēja.

Pirmkārt, tas ļauj gūt skaidrību par to, ko praktiski nozīmē Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktais dzīvotņu postīšanas aizliegums – kur ir dzīvotnes robežas un ko tieši nedrīkst darīt.

Otrkārt, tā ir iespēja saņemt kompensāciju.

LOB valdes priekšsēdētāja ieskatā mikroliegums būtībā ir vienīgais veids, kā reāli nodrošināt īpaši aizsargājamu meža sugu dzīvotņu aizsardzību ārpus “Natura 2000” teritorijām, turklāt, kā zināms, arī šajās teritorijās daudzviet ļauts mežu nocirst kailcirtē.

“Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka Zemkopības ministrija (ZM), kas arvien cenšas vājināt dabas aizsardzību mežos, nolēmusi likt šķēršļus mikroliegumu veidošanai. Šoreiz par ZM sabiedroto kļuvusi arī Viedās administrācijas un reģionālās aizsardzības ministrija (VARAM),” norāda Ķerus.

Viņš piebilst, ka mikroliegumi mežos ir būtiski ne tikai sugai, kuras aizsardzībai tie izveidoti.

Tie ir “lietussargs” daudzām sugām, kam nepieciešami veci un netraucēti meži.

Piemēram, apodziņam, kam pašam arī paredzēti mikroliegumi, bet ligzdu atrast nav tik vienkārši kā melnajam stārķim, nozīmīgas dzīvotnes ir arī citām sugām veidotie mikroliegumi.

Un pat tad, ja suga, kam mikroliegums izveidots, tajā vairs nav sastopama, šī teritorija joprojām var būt svarīga meža dabas daudzveidības saglabāšanai.

Igauņu zinātnieki noskaidrojuši, ka ilgstoši aizsargātas melnā stārķa ligzdošanas vietas nodrošina dzīvotni daudzām citām aizsargājamām putnu, augu un sēņu sugām pat tad, ja melnais stārķis šajās vietās vairs neligzdo, informē Ķerus.

Nereti zem mikroliegumu “lietussarga” cenšas patverties arī cilvēki, cerot, ka aizsargājamas sugas klātbūtne palīdzēs nosargāt viņiem svarīgu mežu.

Ja tiešām gribētu padarīt mikroliegumu veidošanas procesu ātrāku un efektīvāku, iespēja ir vienkārša – noteikumos paredzēt, ka, ja informāciju par aizsargājamas sugas ligzdošanu sniedzis sertificēts eksperts, proti, nav šaubu par sugas noteikšanas pareizību, atbildīgās iestādes automātiski nosaka sugas ekoloģijai atbilstošu aizsardzības zonu ap ligzdu, rosina Ķerus.

Taču pie esošā regulējuma atbildīgās institūcijas izvēlējušās nebūt pat “jebkura persona”, kas drīkst rosināt mikroliegumu veidošanu, un izlikušās neredzam pat pašu datubāzēs uzkrāto informāciju par aizsargājamu sugu atradnēm.

Savukārt LVM cenšas šādu informāciju no atbildīgajām iestādēm slēpt, lai minētajās datubāzēs tā nemaz nenonāktu, norāda Ķerus.

Viņa ieskatā šāda situācija ne tikai mazina iedzīvotājiem jēgu ziņot valsts iestādēm vai valsts mežu apsaimniekotājam par aizsargājamu sugu atradnēm, bet arī rada iespaidu, ka dabas aizsardzība rūp tikai dabas aizsardzības organizācijām un ekspertiem.

“Un, kam to vajag, lai paši maksā,” komentē Ķerus.

Dabas aizsardzības organizācijas turpinās par to iestāties, tostarp rosinot mikroliegumu veidošanu vietās, kur tas ir būtiski.

Taču skaidrs, ka galvenās idejas dabas aizsardzības vājināšanai ZM vēl tikai liks galdā.

“Turēsim acis vaļā un cerēsim, ka arī VARAM atcerēsies, ka tās pienākums ir Latvijas dabas saglabāšana, nevis pielabināšanās meža nozares lobijam,” sola Ķerus.

Kā vēstīts, valdība 14. jūlijā apstiprināja ZM sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, kas paredz, ka turpmāk personai, kas ierosina mikrolieguma izveidi, kopā ar pieteikumu būs jāiesniedz arī sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinums.

ZM uzsver, ka jaunie noteikumi vienkāršos mikroliegumu izveidošanas procesu, samazinās administratīvo slogu atbildīgajām institūcijām un palīdzēs ātrāk nodrošināt īpaši aizsargājamu sugu un biotopu aizsardzību.

Vairākas vides organizācijas bija paudušas iebildumus pret šiem grozījumiem, norādot, ka piedāvāto grozījumu ietekmē izmaksas un mikroliegumu izveidošanas sarežģītība pieaug, nevis mazinās.

Organizāciju ieskatā šie grozījumi palielinās administratīvo slogu arī zemju īpašniekiem.

Latvijas Dabas fonds akcentējis, ka grozījumos iekļautā prasība kopā ar mikrolieguma pieteikumu iesniegt eksperta atzinumu nenodrošina Valsts meža dienesta (VMD) operatīvu rīcību gadījumos, kad nepieciešams nepieļaut vai apturēt meža ciršanu.

ZM norāda, ka prasība personai, kas ierosina mikrolieguma izveidi, kopā ar pieteikumu iesniegt arī sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumu ļaus atbildīgajām institūcijām jau sākotnēji saņemt visu nepieciešamo informāciju un ātrāk izvērtēt iesniegumus.

Līdz šim eksperta atzinumu pieteikumam varēja pievienot pēc izvēles, bet, ja tas nebija iesniegts, ekspertu nodrošināja atbildīgā institūcija – VMD vai DAP.

Praksē ekspertu pieejamība ir ierobežota, tāpēc ekspertu nodrošināšana bieži bija laikietilpīga un paildzināja mikroliegumu izveides procesu, atzīmē ministrijā.

Tāpat ZM norāda, ka pēdējos gados pieaudzis mikroliegumu izveides ierosinājumu skaits, vienlaikus būtiski palielinoties arī ekspertu atzinumu sagatavošanas izmaksām.

Jaunā kārtība ļaus samazināt administratīvo slogu un efektīvāk izmantot valsts resursus dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai.

Grozījumi precizē arī eksperta atzinuma saturu – tajā turpmāk skaidrāk būs jānorāda ne tikai pamatojums mikrolieguma izveidei, bet arī nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi un darbības, kuras iespējams veikt, neapdraudot aizsargājamās sugas vai biotopus.

ZM akcentē, ka tas palīdzēs izvairīties no papildu izvērtējumu nepieciešamības situācijās, kad plānotās darbības nav pretrunā ar mikrolieguma izveides mērķiem.

Jaunajos noteikumos vienkāršota arī mikrolieguma izveides pieteikuma forma un precizētas prasības teritorijas datu iesniegšanai.

Turpmāk dati par mikrolieguma teritoriju būs iesniedzami digitālā formātā Eiropas Zemes atskaites sistēmā, kas atvieglos to izmantošanu un apstrādi.

Grozījumi nemaina sabiedrības iespējas ierosināt mikroliegumu izveidi – ikviena persona arī turpmāk varēs iesniegt priekšlikumu par mikrolieguma izveidi.

Mainās tikai iesnieguma sagatavošanas kārtība, paredzot, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija tiek iesniegta jau sākotnēji, skaidro ministrijā.