Šī gada otrajā pusē policijā saņemta informācija par vairākiem gadījumiem dažādās Latvijas pilsētās, kad iedzīvotāji krāpniecisku darbību rezultātā zaudējuši savus nekustamos īpašumus.

Viss sācies ar it kā policista, kurš patiesībā ir krāpnieks, zvanu.

Viltvārdis apgalvojis, ka šobrīd kāds mēģina pārdot konkrētās personas dzīvokli.

Tālāk persona pārliecināta iesaistīties “operācijā”, lai palīdzētu noķert vainīgo.

Uzticoties šim stāstam, cilvēks piekritis pārdot dzīvokli kā daļu no izdomātās operācijas.

Pēcāk krāpnieki, īpašnieka vārdā aizpildot anketu kādā nekustamo īpašumu aģentūras mājaslapā, norādījuši, ka vēlas pārdot dzīvokli.

Pēc tam īpašnieks saņēmis zvanu no īsta māklera un, pildot krāpnieku norādījumus, īstenojis visas darbības it kā fiktīvai pārdošanai, kas patiesībā notiek pa īstam.

Rezultātā īpašnieks patiešām pārdevis dzīvokli. Savukārt iegūtā nauda nodota krāpnieku atsūtītam kurjeram.

Beigu beigās persona palikusi gan bez mājokļa, gan bez pārdošanas naudas.

Visu šo darbību laikā krāpnieki uzsvēruši, ka notiekošais ir slepena operācija, par kuru nedrīkst nevienam stāstīt.

Kā uzsver policijā, attiecīgi cietušais laikus neziņo par notiekošo tiesībsargājošām iestādēm un netiek savlaicīgi brīdināts.

Visos gadījumos policijā par notikušo sākti kriminālprocesi un norit izmeklēšana.

Policija uzsver, ka izmeklēšanas procesu nereti apgrūtina fakts, ka krāpnieki cietušo tik ļoti apvārdojuši, ka viņš sākotnēji nelabprāt sadarbojas ar policiju, uzskatot, ka īstā policija ir krāpnieki, bet tie, kas viņu apmānījuši, ir īstie darbinieki.

VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs atgādina, ka, saņemot zvanu no viltus policijas vai bankas darbinieka, kurš apgalvo, ka jāiesaistās slepenā operācijā, saruna nekavējoties jāpārtrauc un nedrīkst piekrist izteiktajam priekšlikumam.

Nedz policijas, nedz mobilo operatoru, nedz bankas darbinieki pa telefonu neizteiks šādus piedāvājumus, viņš uzsver.

Par šādiem krāpšanas gadījumiem obligāti jāziņo policijai, zvanot 112 vai iesniedzot iesniegumu elektroniski portālā “latvija.gov.lv”.

VP apkopotā informācija liecina, ka šī gada desmit mēnešos iedzīvotāji krāpnieku darbību rezultātā zaudējuši 17 993 262 eiro. Savukārt pērn šajā pašā laika periodā iedzīvotāju zaudējumi lēšami 14 039 486 eiro.