Viņš teica, ka “normālos apstākļos valdībām ir dots laiks, lai ieskrietos” 100 dienas, un tad tiek veikta kāda analīze.

Savukārt šajā gadījumā šī valdība, visticamāk, strādās 100 dienas, un uzreiz bez ieskriešanās perioda ir nepieciešams sākt vadīt ministriju un nodrošināt darbības nepārtrauktību.

Vitenbergs stāstīja, ka viņam “enerģētikas jautājumi nav sveši”, pieminot, ka laikā, kad bija ekonomikas ministrs, bija jāpieņem lēmumi par atteikšanos no Krievijas energoresursiem, un šajā laikā izdevās nodrošināt drošu energoresursu plūsmu.

Tāpat arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā daudz sanācis strādāt ar enerģētikas jautājumiem.

“Svarīgākais jautājums ir saprast šī brīža situāciju attiecībā uz enerģētisko drošību apdraudējumu gadījumā,” uzsvēra Vitenbergs, piebilstot, ka viņu uztrauc enerģētikas būves, un jāsaprot, kas nepieciešams, lai tās stiprinātu apdraudējuma gadījumos.

Kā otru būtisku jautājumu Vitenbergs minēja sabiedrības iesaisti lokālu lēmumu pieņemšanā par atjaunīgās enerģijas projektiem.

Viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā pašreiz nav sanācis sabalansēt uzņēmēju un sabiedrības intereses.

Tāpat viņš teica, ka kopumā jāsakārto normas par prasībām dažādām atjaunīgās enerģijas ražotnēm, piemēram, prasības attiecībā uz vēja elektrostaciju skaņām, mirguļošanu, iekārtu utilizāciju un tamlīdzīgi.

Vitenbergs uzsvēra, ka vajadzētu vērtēt situāciju saistībā ar klimata mērķiem un “varbūt necensties vienmēr būt pirmrindiekiem, izdabājot Briselei”, bet domāt primāri par Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotāju rēķiniem.

Viņš norādīja, ka klimata jautājumi, iespējams, uz kādu brīdi “jāiepauzē”.

Jautāts, vai viņam ir darbam Ministru kabinetā (MK) nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam, Vitenbergs teica, ka iepriekš viņam šī pielaide ir piešķirta kā satiksmes ministram, kā arī Nacionālās drošības komisijā.

Viņš teica, ka nezina, vai pielaide, kas piešķirta šajā Saeimas sasaukumā, ir spēkā.

Vitenbergs teica, ka vēl nav domājis par to, vai ministra amatu savienos ar Saeimas deputāta amatu, bet ministrija noteikti būs prioritāte.

Jau ziņots, ka četras partijas, kuras “Apvienotā saraksta” (AS) politiķa Andra Kulberga vadībā mēģina veidot jauno valdību, ir sadalījušas atbildības jomas.

Konkrētus ministru kandidātu vārdus Kulbergs solīja nosaukt otrdien, bet atsevišķas partijas jau tos atklājušas.

Plānots, ka AS politiķi Kulberga vadītajā valdībā vadīs Finanšu, Tieslietu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas.

Visas šīs ministrijas pašlaik vada “Jaunās vienotības” (JV) redzami politiķi.

Visticamāk šos amatus tagad ieņems Māris Kučinskis, Edvards Smiltēns un Edgars Tavars.

Nacionālā apvienība (NA) vadīs Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM).

NA valde kā jaunās valdības ministru amata kandidātus virza Saeimas deputātus Ilzi Indriksoni, Jāni Dombravu, Nauri Puntuli un Vitenbergu.

Indriksone virzīta izglītības un zinātnes ministra amatam, Dombravas pārraudzībā būs Iekšlietu ministrija, Puntuļa – Kultūras ministrija, bet klimata un enerģētikas ministra amata kandidāts ir Vitenbergs.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) faktiski saglabās esošās pozīcijas, zaudējot vadību tikai pār KEM – ZZS jaunajā valdībā amatus saglabās ekonomikas ministrs Viktors Valainis un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, bet zemkopības ministra amatu ieņems bijušais labklājības ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis.

Tāpat amatu saglabās esošā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Savukārt JV savā pārziņā saglabās tikai ārlietu un veselības jomu pārraudzību, kā arī uzņemsies vadīt Aizsardzības un Satiksmes ministrijas, kuru pārziņā pēdējos mēnešos bijis visvairāk publiski apspriestu problēmu.

Aizsardzības amatam tiek virzīts bezpartejiskais pulkvedis Raivis Melnis, bet satiksmes ministra amatu varētu uzņemties līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valsts prezidents pēc Siliņas valdības krišanas jaunas valdības veidošanu uzticējis AS politiķim Kulbergam, partiju sarunām atvēlot ierobežotu laiku.

Jauno valdību apņēmušies veidot AS, NA, ZZS un JV.

Iepriekš parakstīta potenciālās jaunās valdības pamata vienošanās, kas kalpo kā pamats turpmākajām sarunām par darbiem.