Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atklājot diskusiju, norādīja, ka VM ir sagatavojusi plašu izklāstu, kurš atklāj, ka ir nepieciešamas daudz reformas un sistēmiski uzlabojumi.

Vienlaikus premjers sacīja, ka pēdējos gados valdības darbā ir sapratis, ka “mēģinām daudz, sasniedzam neko”, tāpēc šobrīd būtu svarīgi safokusēties uz slimnīcu pakalpojumu tīklu.

“Mums diemžēl ir slimnīcas Latvijā, kur uz papīra skaitās kāds pakalpojums, bet situācijās, kad atved cilvēku, faktiski nevar nodrošināt pakalpojumu, kas tādējādi var reāli apdraudēt pacienta veselību,” sacīja Kariņš.

Premjers sacīja, ka būtu vērtīgi virzīties uz priekšu ar slimnīcu pakalpojumu tīkla nodrošināšanu, kas vienlaikus neliedz pamazām virzīties uz priekšu arī ar pārējiem VM piedāvātajiem risinājumiem.

“Viens, otrs speciālists ir sūdzējies, ka ir devies diennakts dežūrās kaut kur, lai nodrošinātu sev atalgojumu,” sacīja premjers, norādot, ka tā ir nepareiza speciālistu nodarbināšana. Kariņa ieskatā ir jāizrunā arī efektīvāka speciālistu darbība, kas neietaupītu finanšu līdzekļus, bet ietaupītu cilvēkresursus.

“Baidos, ka ejot piecām frontēm vienlaikus, nekur tālu neaiziesim,” sacīja premjers.

Veselības ministre Līga Meņģelsone apstiprināja, ka kvalitātes standarti ir tas, ar ko jāsāk – atspēriena punkts, ar ko jādodas tālāk.

Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) valdīvas sēdes diskusiju laikā sacīja, ka ir skaidrs, ka norisinās daudz diskusijas, jo arī labklājības nozare ir saistīta ar veselības nozari.

“Braucot pa reģioniem, ir dzirdēts, ka daļa NMPD darbinieku ir spiesti rēķināties ar to, ka slimnīcās uz papīra ir cilvēks, bet faktiski tā nav,”

norādīja Siliņa.

Labklājības ministre vaicāja, vai krīzes situācijās un ikdienā varam rēķināties, ka konkrētie pakalpojumi ir slimnīcās sasniedzami. Kā arī to, vai pacientiem jācer uz pakalpojumu vietējā mērogā, vai tomēr nepieciešams fokusēties uz reģionu centriem.

Meņģelsone norādīja, ka “labi iezīmējas, ka terapeitiskās, aprūpes gultas ir nepieciešamas pēc iespējas tuvāk, bet tiklīdz tas ir sarežģītāks gadījums, arī NMPD jāzina, ka jābrauc uz ceturtā līmeņa slimnīcu, jo tur ir pieejami visi pakalpojumi, lai nezaudētu laiku pacientam”.

Tāpat Meņgelsone sacīja, ka 2. līmeņa slimnīcām ir jāpaliek, bet tām ir jāpaliek pamatprofilā, kas ir šīs terapeitiskās gultas.

Vienlaikus Veselības ministre sacīja, ka arī sadarbības tīkls ir būtisks jautājums. Tāpat arī “ir jāiet tālāk, skatoties, kur būs tie lielie profili, kas nosegs reģionos visu pakalpojumu klāstu”. Savukārt tālāk ir jādomā par to, kā stiprināt veselības komponenti, lai senioriem varētu nodrošināt un saglabāt pēc iespējas labāku veselību.

Čakša norādīja, ka, saprotot, ka slimnīcu karte ir attīstījusies vairāku gadu garumā, VM izstrādātā reforma pašreiz paredz saglabāt piecus slimnīcu līmeņus, tomēr ministre norādīja, ka varbūt vairs nav nepieciešams saglabāt piecus līmeņus, jo starp 1., 2. un 3. līmeni nesaredz būtiskas atšķirības.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka atsevišķi pakalpojumi, kam ir jābūt noteiktā attālumā ar noteiktu cilvēku skaitu, tad ir reģionālās slimnīcas komplicētākiem risinājumiem, savukārt jau ļoti sarežģītiem risinājumiem ir universitātes slimnīca.

Ašeradens vaicāja,

“kurš izšķirs to, kur kritiskā gadījumā vedīs pacientu? Vai vedīs uz vietējo slimnīcu, reģionālo vai universitātes slimnīcu?”

VM pārstāvji norādīja, ka paredzēts, ka uzņemšanas nodaļas ārsts pieņem lēmumu, kur šim pacientam būtu vislabāk ārstēties.

Sēdes noslēgumā premjers norādīja, ka nesadzird, ka ir lielas nesaskaņas par to, kas būtu jādara.

Vienlaikus premjers lūdza precizēt protokollēmumā punktu par pakalpojumu līmeņošanu, “lai mēs vēlreiz skaidri redzētu, uz ko mēs ejam”.

MK sēdes protokollēmumā paredzēts precizēt ziņojumu, to papildinot ar kritērijiem par katrā slimnīcā nodrošināmajiem pakalpojumiem un to, kā plānots nodrošināt pakalpojumus. Tāpat paredzēts veikt ietekmes vērtējumus.

VM uzdots sagatavot un iesniegt informatīvo ziņojumu līdz 15. augustam.

LETA jau ziņoja, ka valdībā otrdien vērtēja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos priekšlikumus slimnīcu tīkla stiprināšanai, kas paredz izveidot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu un efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu.