Visvairāk pieteikumu saņemts Rīgā un Rīgas reģionā – attiecīgi vairāk nekā 1000 un vairāk nekā 800. Latgalē saņemti gandrīz 500 izsaukumi, Zemgalē – ap 400, bet Vidzemē un Kurzemē – mazāk nekā 200 izsaukumu katrā reģionā.

No lielajām pilsētām visvairāk izsaukumu saņemts Jūrmalā, Jelgavā, Jēkabpilī un Daugavpilī.

Vētras laikā bojā gājis viens cilvēks, bet trīs cilvēki cietuši, tostarp divi ugunsdzēsēji. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) sniedzis palīdzību 14 cilvēkiem, kuri vētrā guvuši dažādas traumas.

Lielākā daļa VUGD reģistrēto notikumu saistīti ar lūzušu koku novākšanu no ceļu braucamās daļas, savukārt daļa izsaukumu bijusi saistīta ar kokiem, kas uzgāzušies infrastruktūras objektiem vai ēkām.

Baltmanis uzsvēra, ka kopš brīža, kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) kļuva zināms par gaidāmo spēcīgo lietu un vētru, VUGD uzturēja saziņu ar LVĢMC un Klimata un enerģētikas ministriju (KEM). Tika koordinēta gan informācijas apmaiņa, gan nepieciešamo resursu piesaiste. Infrastruktūras atjaunošanā un vētras seku likvidēšanā iesaistījās arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji, Zemessardze un privātais sektors.

Jau ziņots, ka sestdien un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā. Pirmdienas rītā elektroapgādes traucējumi joprojām bija aptuveni 87 000 klientu visā Latvijā.