Tāpat saņemti vairāku institūciju viedokļi par plānoto projektu.

VVD norāda, ka sabiedriskās apspriešanas sanāksmju dalībnieki un rakstisko priekšlikumu iesniedzēji galvenokārt interesējušies par ūdeņraža cauruļvada ekspluatācijas drošības riskiem, kā arī šādiem cauruļvadiem nosakāmajām aizsargjoslām un drošības zonām.

Vienlaikus apspriešanā norādīts, ka pašlaik Latvijā nav atbilstoša normatīvā regulējuma šādiem cauruļvadiem.

Iedzīvotājus interesējuši arī iespējamie ierobežojumi un apgrūtinājumi komercdarbības veikšanai un piekļuvei īpašumiem.

Tāpat uzdoti jautājumi par to, cik lielā mērā ūdeņraža cauruļvada projektēšanā tiks izmantota citu valstu pieredze un kādi risinājumi tiks izmantoti risku novēršanai.

Sanāksmēs un rakstiski iesniegtie viedokļi nosūtīti AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) izvērtēšanai un nepieciešamo atbilžu sniegšanai.

VVD norāda, ka sabiedrības un institūciju priekšlikumi ņemti vērā, formulējot IVN programmas prasības.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana norisinājās no šā gada 28. jūlija līdz 1. septembrim.

Katrā no desmit projekta skartajiem novadiem tika organizēta sanāksme klātienē ar iespēju tai pieslēgties arī attālināti.

VVD 9. oktobrī izdevis programmu ietekmes uz vidi novērtējumam Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora būvniecībai Latvijas teritorijā.

Programma nosaka informācijas un pētījumu apjomu, kas “Conexus” būs jāiekļauj turpmāk sagatavojamajā IVN ziņojumā.

Plānotais ūdeņraža cauruļvads Latvijas teritorijā šķērsotu Valmieras, Smiltenes, Valkas, Cēsu, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Salaspils, Ķekavas un Bauskas novadus.

Atkarībā no izvēlētā novietojuma un savienojuma vietas ar Igauniju tā garums Latvijā būtu aptuveni 270-300 kilometru.

Cauruļvadu pamatā paredzēts izbūvēt paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam, ievērojot minimālo savstarpējo attālumu aptuveni 15 metru starp abu cauruļvadu asīm.

Savukārt savienojumam ar Igauniju IVN gaitā paredzēts vērtēt divas alternatīvas.

Viena paredz turpināt cauruļvadu paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam, bet otra paredz izbūvēt jaunu koridoru no Mirķiem Valmieras novadā līdz Igaunijas robežai Lodes ciema tuvumā.

Ar Lietuvas projekta partneri konceptuāli panākta vienošanās par provizorisko starpsavienojuma vietas apgabalu uz dienvidiem no Uzvaras ciema Bauskas novadā.

Precīzs cauruļvada novietojums vēl būs jānosaka IVN procesā un jāprecizē turpmākajā projekta izstrādē.

IVN programmā paredzēts detalizēti vērtēt arī cauruļvada iespējamo ietekmi uz nekustamajiem īpašumiem.

Ziņojumā būs jāsniedz informācija par īpašumiem, kuros paredzēta cauruļvada un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, kā arī īpašumiem, kuros būs nosakāmas cauruļvada ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas.

Būs jāaprēķina arī iespējamā maksimālā aizsargjoslu skartā zemes platība.

Tāpat būs jāvērtē būvniecībai nepieciešamās zemes platības, tostarp meža zemes, lauksaimniecībā izmantojamās un apbūves zemes, kā arī iespējamie teritoriju izmantošanas ierobežojumi.

IVN gaitā būs jāvērtē arī ūdeņraža noplūžu un avāriju riski, tostarp iespējamās avāriju sekas, ugunsgrēka un sprādziena riski.

Būs jāaprēķina drošības attālumi avāriju gadījumiem un pēc iespējas jāveic kvantitatīvais riska novērtējums.

Tāpat būs jāvērtē iespējamais apdraudējuma rādiuss un cilvēku skaits tajā, kā arī ūdeņraža noplūdes, ugunsgrēka un sprādzienbīstamības konstatēšanas un trauksmes sistēmas.

Vērtējums aptvers ne tikai pašu cauruļvadu, bet arī ar to saistīto infrastruktūru, tostarp kompresoru un vārstu stacijas, pieslēguma punktus, pievedceļus, būvlaukumus un citas būvniecībai un ekspluatācijai nepieciešamās teritorijas.

IVN būs jāvērtē arī ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Pašreizējā izpētes teritorija skar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, dabas liegumus “Augsto kalnu meži” un “Tumšupes meži”, “Natura 2000” teritorijas, tostarp Gaujas Nacionālo parku un aizsargājamo ainavu apvidu “Ziemeļgauja”, kā arī aizsargājamo aleju “Rāceņmuižas alejas”.

Projektam noteikta arī pārrobežu IVN procedūra, kurā kā iespējamās ietekmētās valstis piedalās Igaunija un Lietuva.

Igaunijas puse norādījusi, ka tās vērtētais iespējamais robežas šķērsojuma apgabals ir plašāks par Latvijas sākotnēji norādīto, tādēļ abu valstu plānotajiem risinājumiem jābūt savstarpēji saderīgiem.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora mērķis ir izveidot ūdeņraža pārvades infrastruktūru, kas savienotu Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju.

Kopējais plānotās infrastruktūras garums ir aptuveni 2500 kilometru.

Atbilstoši IVN programmā minētajai informācijai koridora plānotā gada enerģijas plūsma līdz 2040. gadam varētu sasniegt aptuveni 90 teravatstundas (TWh), savukārt 2050. gadā tā varētu pārsniegt 120 TWh.

Detalizēta informācija par plūsmu katrā projekta attīstības posmā vēl tiks precizēta.