Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Veigurs laikrakstam pastāsta, ka rekordam gatavojas gandrīz 50 sportistu, bet Liepājas lidosta izvēlēta, jo no trim Latvijas sertificētajām lidostām te bijusi atbilstoša noslodze un tehniskie parametri, kā arī ir atsaucīga lidostas vadība.

Mēģinās pārspēt kaimiņus

Liepāja iepriekš nav uzņēmusi šādu pasākumu, bet, kā skaidroja E. Veigurs, mūsu lidosta tam ir pilnībā atbilstoša. “Jau pērnvasar gribējām uzstādīt šo rekordu, bet neizdevās,” viņš sacīja, par galvenajiem iemesliem minot nepiemērotus laikapstākļus, psiholoģisko aspektu, kā arī ieilgušo pauzi.

“Kopš šādiem lieliem lēcieniem pagājis aptuveni 13 gadu, tas ir ilgs pārtraukums, turklāt lēksim no diviem gaisakuģiem, bet, ja visi neatrodas vienkopus, tas ir sarežģītāk,” viņš norādīja.

Izpletņlēcējus atbilstošā augstumā nogādās divi gaisakuģi, kurus federācija speciāli šim pasākumam pasūtījusi no Vācijas. “Cessna caravan” spēj uzņemt 15 sportistus, bet lidaparātā “Cessna grand caravan” ir vieta 20 izpletņlēcējiem.

Sportisti no 23. līdz 29. augustam rosīsies pa Liepājas lidostu, trenēsies un lēks, lai īstenotu iecerēto. Viņi debesīs grasās izveidot piecstaru zvaigznes figūru, rekordam gatavojušies aptuveni gadu. Treniņi notikuši teju katru nedēļas nogali, un sportisti ir pozitīvi noskaņoti un motivēti. Kopumā treniņprocesā iesaistīti 48 cilvēki, starp kuriem ir arī pieredzes bagāti sportisti – lielākais stāžs ir 13 000 lēcienu, bet vidējais aptuveni 1500–2000.

“Šādu formāciju ir vieglāk savākt. Piemēram, apļa figūra ar 30 cilvēkiem būtu ļoti sarežģīta, būtu milzīgs ārējais perimetrs. Zvaigzne ir visatbilstošākā šādam skaitam,” paskaidrojaE. Veigurs. Izpletņlēcēju minimālais plāns ir iekļaut 30 dalībniekus, bet, ja laikapstākļi un sportistu fiziskā kondīcija būs atbilstoša, lidojumā varētu apvienoties arī 33 cilvēki.

E. Veigurs pastāstīja, ka līdzšinējais Latvijas rekords ir 27 izpletņlēcēju veidota formācija zem mākoņiem, bet Lietuvā to paveikuši 28 sportisti. Tuvākajās valstīs vien igauņi spējuši debesīs izveidot 30 lēcēju lielu figūru, tādējādi Latvijas sertificētie sportisti iecerējuši atkārtot un arī pārspēt labāko sniegumu Baltijā.

Līdz pasaules rekordam – 400 lēcēju veidotai figūrai – gan ir ļoti tālu, un pārskatāmā nākotnē tas nav aizsniedzams mērķis.

“Latvijā kopumā ir aptuveni 170 aktīvo izpletņlēcēju. Tā būtu pavisam cita plānošana, cita loģistika un citi gaisakuģi. Drīzāk varam gaisā mainīt figūras, piemēram, savākt zvaigzni, pārkārtoties un izveidot vēl kādu citu formu.Tas jau ir augstākas sarežģītības lēciens, bet pilnībā paveicams. To arī ceram tuvākajos gados īstenot, bet vispirms jāsper pirmais solis,” Latvijas izpletņlēcēju līderis paskaidro.

Jātiek līdz muskuļu atmiņas līmenim

“Salīdzinot ar parasto izpletņlēkšanu, šim pasākumam ir paaugstinātas bīstamības statuss. Ir ļoti stingri drošības protokoli, kas jāievēro,” par gaidāmo lēcienu sacīja E. Veigurs. “Ir noteikts piezemēšanās maršruts, procedūra, kā izlec no gaisakuģa, kā drīkst pieiet pie durvīm, un ir atrunātas citas detaļas. To dara tieši tā un nekā citādāk,” skaidroja federācijas vadītājs. “Ja sportists pārkāpj noteikumus, viņš riskē ne tikai ar savu, bet visu dalībnieku drošību un dzīvību, to mēs nepieļaujam,” viņš uzsvēra.

Interesanti, ka izpletņlēkšanā, līdzīgi kā futbolā, tiek pielietota kartīšu sistēma. Par drošības noteikumu pārkāpumu tiek piemērota sarkanā kartīte, kas nozīmē, ka pasākums šim sportistam ir beidzies un federācija var lemt arī par lielāka soda piemērošanu, bet par citiem, nosacīti mazākiem pārkāpumiem tiek parādīta dzeltenā kartīte jeb brīdinājums. Tādus kopumā var saņemt trīs reizes, bet beidzamais jau pārvēršas par sarkano kartīti jeb noraidījumu.

“Parasti vairākas stundas visas procedūras tiek trenētas uz zemes, darbības tiek atstrādātas līdz muskuļu atmiņas līmenim, un tikai tad veicam lēcienu. Labāk, lai neizdodas tikt pie rekorda, bet drošība ir pirmajā vietā,” skaidroja E. Veigurs.

Stingrās drošības prasības, ņemot vērā lēciena augstumu un bīstamību, ir tikai loģiskas. Iecerēts, ka galvenais lēciens tiks veikts no 5,2 kilometru augstuma, bet gatavošanās lēcieni no 4 un 4,5 kilometriem virs zemes. Figūra tiek veidota augstumā līdz pusotram kilometram, tad sportisti atdalās no formācijas, izvietojas horizontāli pēc iespējas tālāk cits no cita, atver izpletni un uzsāk piezemēšanos. Lai viss būtu droši, šo trenē neskaitāmas reizes atkal un atkal.

Būtiska ir ne vien sportistu psiholoģiskā gatavība, bet arī fiziskā kondīcija. “Sekojam līdzi tam, lai dalībnieki nav pārslogoti, laikus iet gulēt, ir labi atpūtušies, labi noskaņoti un gatavi slodzei. Visi esam profesionāļi, tik lielā augstumā jokiem nav vietas,” teica E. Veigurs.