“Kā būtu, ja pašam būtu mirušam brālim līdzās jādzīvo?!” sašutis ornitologs Kārlis Millers. Kāds ļaunprātīgi centies iznīcināt krauķu koloniju Jūrmalas parkā, pakarot augstu koku zaros beigtus putnus.

Krauķu kolonija parka stūri līdzās veloceliņam starp L. Hikes ielas galu pie Kūrmājas prospekta un Peldu ielas posmu, kas ved gar bijušo sanatoriju, apdzīvo jau vairākus gadus. Svētdienā, 20.  martā, K. Millers pastaigas laikā pamanījis, ka kāds cilvēks ar alpīnista aprīkojumu tur gāž no kokiem ligzdas. Gājis klāt un prasījis, vai gāzējam ir atļauja to darīt – tādas darbības vienmēr ir jāsaskaņo. “Viņš atbildēja, ka nekāda saskaņojuma nav, bet nav arī nekādu problēmu tādu dabūt.” K. Millers turpinājis uzdot jautājumus, līdz no pašpārliecinātā tonī sniegtajām atbildēm sapratis, ka cilvēks, kura uzdevumā ligzdas tiek gāztas, ir saistīts ar kādu no vietējās varas, taču vārdu, protams, nav nosaucis.

Pāris nedēļu vēlāk, ejot pa to pašu maršrutu, ornitologs pamanījis, ka putni ligzdas ir uzcēluši no jauna. Taču uzmanību piesaistījis kas tāds, kam sākumā bijis grūti noticēt: kokā ar galvu uz leju karājies beigts putns. Vai tas iepriekš nogalināts un pakārts tikai pēc tam, pateikt nav iespējams. Sācis skatīties, pamanījis vēl arī citus, kopā apmēram piecus – krauķus, vārnas un pat vienu klijānu.

Ja šādā nodarījumā vainīgais ir zināms, tad pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80. panta par medību noteikumu pārkāpšanu vai citāda veida dzīvnieku izmantošanas noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām uzliek sodu līdz 250 latiem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8.aprīļa numurā.

#kvards-20110408-05#

Nav zināms, vai klijāns, tāpat kā vārnas un krauķi, pirms to pakārt pie pašas galotnes, jau bijis nogalināts. Bet lielā plēšputna spokainā karāšanās zaros ir baisa, īpaši, ja to redz mazs bērns.

Putni, arī krauķi, aizvien biežāk izvēlas dzīvot pilsētā – tas tiem izdevīgi no barības ieguves viedokļa, arī dzīvesvietas var atrast labas.