Ints Grasis
"Kurzemes Vārds"
Ir analītiķi, kas uzskata, ka iesaldētos Krievijas finanšu līdzekļus sāktā kara pret Ukrainu dēļ Putina režīms nekad nedabūs un tas ar šo naudas masu tādēļ vairs nerēķinās. Bet šie līdzekļi būtu ļoti svarīgi Ukrainai.
Šonedēļ Eiropas Savienība zināmā mērā saskaras ar ģeopolitisku patiesības brīdi, jo līderiem ir jāvienojas par ārkārtīgi svarīgiem lēmumiem, tostarp, kā finansēt kara plosītās valsts cīņu pret Krieviju.
Vai Eiropa beidzot parādīs savu ģeopolitisko spēku? Vai Eiropa pretēji ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotajam pierādīs, ka spēj vienoties svarīgiem lēmumiem?
Pagājušajā nedēļā man bija iespēja pabūt Briselē, kur šis jautājums tiek cilāts.
Vienīgā, kas Ukrainai var nodrošināt naudu, lai ukraiņi turētos frontē pretī agresoram, ir Eiropa. Neviens cits.
Varam kritizēt to, cik lēmumi smagi nāk, un atgādināt to, kas vēl joprojām nav izdarīts, bet fakts paliek fakts. ASV var kaut ko piegādāt, ja tām samaksā, bet Eiropa reāli maksā.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un ES komisārs Finanšu pakalpojumu jautājumos Valdis Dombrovskis:
– Ir svarīgi turpināt sniegt gan finanšu, gan militāro atbalstu Ukrainai. Tāpēc pagājušajā nedēļā (decembra pirmā nedēļa – aut.) Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, kādā veidā šo nepieciešamību nosegt nākamajiem diviem gadiem. Tā ir apjomīga.
Atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda vērtējumam nākamajiem diviem gadiem vispārīgām budžeta vajadzībām ir nepieciešami papildu 63 miljardi ASV dolāru, vēl aptuveni 100 miljardi nepieciešami militārajai palīdzībai, kas, protams, atkarīgs no tā, kā attīstās scenāriji.
Ko mēs piedāvājam? Atbilstoši dalībvalstu pieprasījumam tās ir divas pamatiespējas. Abos gadījumos ir paredzēts, ka
tiek izsniegts aizdevums Ukrainai, kas ir jāatmaksā tad, kad Krievija samaksās reparācijas par nodarītajiem postījumiem.
Vienā gadījumā šos līdzekļus iegūst, dalībvalstīm kopīgi aizņemoties, balstoties uz ES budžeta garantiju. Otrā gadījumā, izmantojot tos naudas līdzekļus, kas ir imobilizēti (iesaldēti – aut.) un uzkrājušies Krievijas aktīvi ES teritorijā.
Kopumā šo imobilizēto līdzekļu ir aptuveni 210 miljardi eiro, no tiem ap 185 miljardiem atrodas Beļģijā. (..)
Pašreiz paredzam, ka šis reparāciju aizdevums būs 90 miljardu eiro apmērā, provizoriski – 45 miljardi eiro katru gadu, kas nosedz divas trešdaļas no Ukrainas nepieciešamības turpmākajiem diviem gadiem. Bet mēs paredzam elastību, lai precizētu līdzekļu apjomu.
Priekšlikums ir galdā!
Nākamnedēļ (šonedēļ – aut.) ir paredzēts ES samits, kurā tad dalībvalstu vadītājiem šis jautājums ir jāizlemj. Tas brīdis tiešām ir pienācis.
“Kurzemes Vārds” komisāram uzdeva jautājumu par Krievijas iesaldētajiem līdzekļiem. Lielākais pretinieks šo līdzekļu izmantošanai, kaut arī tas izklausās paradoksāli, ir Beļģija – valsts, kura, iespējams, gūst vislielāko labumu no ES pastāvēšanas. Ko darīt, kā piekļūt šai naudai?
– Mums ir bijušas intensīvas sarunas ar dalībvalstīm, īpaši ar Beļģiju, kur atrodas vislielākā daļa no šiem līdzekļiem. Beļģiem esam paredzējuši nopietnas garantijas, kurām vajadzētu risināt tās problēmas, ko Beļģija ir iezīmējusi.
Pirmkārt, ir paredzēts, ka ES dalībvalstis sniegs garantijas par tiem iespējamajiem riskiem, kas varētu rasties, piedaloties šajā reparāciju aizdevumā. Bet, ja mēs šo jautājumu vērtējam juridiski, tad tas būtu Eiropas Savienības lēmums.
Tādējādi Krievija nevar vērsties pret vienu dalībvalsti, šajā gadījumā Beļģiju, tai jāvēršas kopumā pret ES.
Šī potenciālā pretenzija nebūs juridiski piekritīga Beļģijas un Krievijas divpusējam investīciju aizsardzības līgumam.
Otrkārt, ir arī papildu drošības pasākumi. Krievijas prasības pret jebkuru ES dalībvalsti vai uzņēmumu nedrīkst būt apmierināmas. Arī tās darbības, kas varētu tikt veiktas Krievijā, vēršoties pret dalībvalstīm vai uzņēmumiem, kā arī Krievijas nedraudzīgas darbības trešajās valstīs pret ES dalībvalstīm.
Šajos gadījumos ir paredzēts īpašs mehānisms, kas ļauj noņemt Krievijas aktīvus Eiropas Savienībā.
Piedāvājam arī jaunu risinājumu sankciju noteikšanā pret juridisku vai fizisku personu, kas kaut kādā veidā mēģinās veicināt Krievijas prasību īstenošanu ES vai citās valstīs. Tie ir būtiski drošības pasākumi.
ES samitā nākamnedēļ (šonedēļ – aut.) vajadzētu būt šī lēmuma pieņemšanas brīdim.
Vai Eiropa beidzot vienosies par iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanu Ukrainas atbalstam?
Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis:
– Kvalificētais vairākums šim lēmumam jau ir. Es ceru, ka jā. Skaidrs, ka beļģi ir ļoti neapmierināti ar to. Lielākā daļa šo līdzekļu ir Beļģijā. Esmu prasījis beļģu kolēģiem, par ko tad ir šī lielākā neapmierinātība?
Izrādās, viņi no šīs naudas pelna lielus procentus… Cik noprotu, pozitīva lēmuma gadījumā viņiem ir apsolīts šos procentus samaksāt.
Beļģija ir valsts, kuras ļaudis regulāri streiko. Jums ir paveicies, ka šodien nav streiku. Valdība mēģina iziet no sarežģītas situācijas – no ļoti dāsnās sociālās sistēmas.
Piemēram, pie konkrētiem nosacījumiem cilvēks bezdarbnieka pabalstu var saņemt 30 gadus. Valdība cenšas šo termiņu samazināt līdz 3 gadiem. Turklāt darot to pakāpeniski.
Tāpēc arī nauda Beļģijai ir akūti nepieciešama, tāpēc tā baidās kaut ko no līdz šim iekasētā zaudēt.
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs:
– Pierunāt Beļģiju būs ārkārtīgi grūti. To, ko es redzu šeit un sekojot vietējai politikai, domāju, esošais Beļģijas premjers, kuram ir arī pieredze pašvaldības darbā, saka atklāti:
mīļie cilvēki, pēc diviem gadiem jūs pieņemsit lēmumu, ka sankcijas ir atceļamas, un visas saistības kritīs mums virsū!
Beļģija par to būs finansiāli atbildīga. Tas atbilst arī kopumā flāmu domāšanai. Turklāt šajā zemē ilgtermiņa finanšu starpniecības pakalpojumi ir vēsturisks biznesa modelis.
Viņi baidās par to, ka, ja tiks konfiscēti Krievijas aktīvi, potenciāli investori no citām trešajām valstīm – no austrumiem, citām zemēm – var savus aktīvus izņemt. Jo būs noticis precedents. Par šo tēmu beļģi runā mazāk. Bet vēl mazāk viņi runā par to, ka no šiem aktīviem valsts saņem budžeta ienākumus.
Līdz ar to man ir ļoti lielas bažas par to, ka risinājums ar Beļģiju netiks atrasts.
Jāņem vērā arī, ka amerikāņu puse pateica, lai to nedara, jo šie līdzekļi var būt trumpis, ar kuru spēlēt pret Krieviju, runājot par piespiešanu uz mieru. Un vēl vairāk – ASV pašas būtu gatavas šo naudu izmantot.
Tāpēc, domāju, ka Eiropai neizdosies vienoties.
Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs:
– Es domāju, ka jā. Jautājums: kādā formā un uz kādiem nosacījumiem? Ziemassvētki nāk, visiem gribas kādu dāvanu… Viena lieta, ko mēs ne līdz galam uztveram Latvijā.
Patiesībā aiz Beļģijas valdības stāv mūsu transatlantiskie partneri, kuri negrib. Ir, protams, vesela virkne objektīvu ekonomisku apsvērumu. Piemēram, tāds, ka tagad, lūk, visi varētu sākt raut ārā naudu no Beļģijas un Eiropas. Un tas ir objektīvi.
Amerikāņiem nepatīk tas, ka Eiropa tā mierīgi savāktu krievu miljardus un atdotu Ukrainai.
Beļģijas valdības cietās pozīcijas ir tikai daļa no ekonomiskā funktiera. ASV prezidenta Donalda Trampa 28 punktu miera plānā arī tā nauda ir pieminēta, pusi iedalot Ukrainas atjaunošanai, otru pusi sadalot ar Krieviju kopīgos investīciju projektos.
Lemšana notiks Eiropadomē 18. decembrī. Es gribu cerēt, ka Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas aparāts nāks klajā ar inovatīviem piedāvājumiem, kā to izdarīt.
Viņi dažkārt spēj iziet no situācijas, ja kaut ko neļauj ES pamatlīgumi. Piemēram, nodibinot mehānismu, kas atrodas ārpus ES. Es par to nebrīnītos.
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
