Lēnā un vēsturiskā garā pa Karostas ielām. Retro spēkratu parādē pulcējas dažādu desmitgažu, ražotājvalstu un marku auto
Ar padomju milicijas automašīnu kolonnas priekšgalā, sirēnām un skaņu signāliem skanot, sestdienas pēcpusdienā Karostas ielas piepildīja dažādu desmitgažu, ražotājvalstu un marku retro spēkrati. Parādes “sapņu brauciens” aizvijās cauri apkaimei un ielu malās pulcēja daudz interesentu, kas fotografēja, filmēja vai vienkārši māja ar roku un uzgavilēja ikdienā retāk redzamajām automašīnām.
#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
Ne parādes dalībniekus, ne skatītājus Karostas festivāla noslēguma dienā nebiedēja smīlājošais lietutiņš. “Labi vien ir, tad neput,” teica Karostas glābšanas biedrības vadītāja Monta Krafte. Citi autovadītāji it nemaz nesapīka, parādes dalībniekus palaižot pa priekšu vai lēnāk braucot aiz kolonnas, jo skaisti uzturētās vēsturiskās automašīnas ikvienā raisīja prieku.
“Sapņu braucienam” spēkratu īpašnieki stājās laukumā Katedrāles ielas galā pie jūras. Tur rindojās žiguļi, moskviči, volgas, arī vecāka gadagājuma “Mercedes Benz”, “Audi” un “Volvo”, tāpat daži motocikli.
Liepājnieks Oskars Reiters bija atbraucis ar 1960. gada “Volgu”. “Varēja pielaist,” viņš raksturoja tagad skaisto zilo auto tā iegādes brīdī. “Pie tādiem ir jāpierod, tāpēc sākumā bija doma sataisīt un tad mēģināt braukt,” teica Oskars, kurš iepriekš jau esot pieradis pie žiguļa un zapiņa.
“Tā ir vēsture, lai kāda arī tā būtu,” viņš raksturoja savu aizraušanos.
“Krievu laika invalīdu vāģis,” ar mazu, 1969. gadā ražotu neparastas formas auto iepazīstināja Uldis Treimanis no Dubeņiem. “SMZ” zaļās krāsas dēļ ticis pie vārda “Vardulēns”. Pedāļu šai automašīnā nav, vada tikai ar rokām. Nolaižamais jumts ir no brezenta. “Ja no iekšpuses ar pirkstiem nevelk, tad lietus iekšā neiet,” smējās saimnieks. Oriģināli jumtam pāri vēl nākot gumija, kuru mūsu dienās ļoti grūti dabūt. “Vardulēns” pirms gadiem divdesmit, braucot kopā ar tēti makšķerēt, pamanīts lūžņu kaudzē. “Puišelim 15–16 gados tas bija nopirkts vienkārši pabraukāt, bet pēc tam tā pabraukāšana pārauga par kaut ko vairāk,” viņš pastāstīja.
Apmēram astoņus metrus garā baltā amerikāņu limuzīna “Zimmer Golden Spirit” cēlā ierašanās neatstāja vienaldzīgu nevienu. Latvijā cita šāda auto neesot, stāstīja grobiņnieki brālis un māsa Armands un Evita Bitenieki. Automobilis ražots 1987. gadā. “Auto ārējais izskats, retro dizains piesaistīja,” izvēli pamatoja Evita. Armands atzina, ka nedaudz vairāk vietas vajagot, lai ar tik garu auto izgrieztos pa pilsētas ielām, taču tik iespaidīgai mašīnai citi dodot ceļu. Ikdienā ar šo skaistuli nebraukā, to iznomā kāzām un dzimšanas dienām.
“Taču nē,” nosmaidīja Veneta Egliņa, vaicāta, vai lietus netraucē baudīt parādi. “Visi mani trīs dēli piedalās!” Dēlu vaļasprieks sākumā nepaticis. “Tas jau bija mūsu laiks, kad bija padomju mašīnas. Ko tu tur ar tiem veciem krāmiem?! Tagad man arvien vairāk patīk, tā ir viņu sirdslieta. Atbalstām abi ar tēti dēlus, lai arī pieauguši un savās ģimenēs, braucam uz seno spēkratu pasākumiem,” viņa izstāstīja.