Jaunais Valsts prezidents Egils Levits, uzņemoties amata pienākumus, pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.

“Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas,” teica Levits. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) gan aicināja viņu nodot solījumu atkārtoti, pēdējā vārda vietā sakot nevis “sirdsapziņas”, bet “apziņas”, lai solījums atbilstu Satversmē rakstītajam.

Pēc tam Levits parakstīja svinīgo solījumu, kas tiks nodots glabāšanā Valsts arhīvā, un tika atskaņota Latvijas valsts himna.

Jaunais Valsts prezidents iepriekš intervijā aģentūrai LETA solījis, ka iedzīvotājiem neliks vilties, jo koncentrēsies uz darāmajiem darbiem, nevis savu reitingu. Levits apņēmies būt aktīvs un rūpīgs Saeimas pieņemto likumu vērtētājs, kā arī nākt klajā pats ar savām likumdošanas iniciatīvām.

Valsts prezidenta amatā stājoties Levitam, pilnvaras noslēgušās līdzšinējai valsts pirmajai amatpersonai Raimondam Vējonim.

Egils Levits šodien pēc inaugurācijas uzrunā pie Brīvības pieminekļa atgādināja par tēvzemes un brīvības vērtībām, kā arī pauda ticību par Latviju kā modernu valsti Eiropas ziemeļos.

Prezidents norādīja, ka tēvzeme un brīvība ir vērtības, pēc kurām latviešu tauta vienmēr tiekusies. Tās ir vērtības, kas reiz bija izcīnītas, pēc tam zaudētas un tad atkal atgūtas, sacīja prezidents.

“Tēvzeme ir mūsu zeme, ar ko esam saistīti paaudžu paaudzēs, vienalga, kur mēs fiziski atrodamies. Tā ir zeme, kas mums pieder. Tā ir mūsu arī tad, kad šeit saimnieko sveša vara. Tā ir zeme, kas nosaka mūsu likteni. Tā ir zeme, kuras likteni nosakām mēs,” norādīja Levits.

“Savukārt brīvība ir cilvēka dabiskais stāvoklis, stāvoklis, kurā varam izvēlēties starp alternatīvām. Tas ir stāvoklis, kurā varam paši noteikt savu brīvtelpu, tās robežas, kuru ietvaros varam rīkoties kā vēlamies. Tas ir stāvoklis, kurā varam īstenot savu gribu un vēlmes,” pauda prezidents.

Levits savā uzrunā pauda ticību Latvijai kā tiesiskai un taisnīgai valstij, kur cieņā ir solidaritāte un gatavība palīdzēt cits citam.

“Es ticu Latvijai kā labklājīgai valstij, kur katram ir pieejama kopējā labuma daļa – gan materiālā, gan garīgā, gan sociālā nozīmē. Mēs visi kopā spējam tādu Latviju veidot. Es ticu Latvijai kā modernai valstij Eiropas ziemeļos, mūsu zinātnieku un uzņēmēju spējai konkurēt pasaules līmenī, mūsu mākslinieku spējai dot pasaulei jaunas un negaidītas atziņas. Es ticu Latvijai, kurā mēs ikkatrs, latvieši un mazākumtautību pārstāvji, mēs, Latvijas tauta, stipri savā valstsgribā, spējam veidot savu valsti kā mājas katram no mums,” noslēdzot uzrunu, paziņoja Levits.

Saeima Levitu Valsts prezidenta amatā amatā ievēlēja 29.maijā. Par viņu nobalsoja 61 deputāts.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.

Līdzšinējais Valsts prezidents Vējonis augstajā amatā tika ievēlēts 2015.gada 3.jūnijā, kad Saeimas balsojumā viņa kandidatūru atbalstīja 55 deputāti. Toreiz balsojumā viņš pārspēja Levitu. Vējonis maija sākumā paziņoja, ka uz otro termiņu nekandidēs.