Iepriekš bija plānots, ka spriedums tiesā būs pieejams 10. decembrī, bet tiesa secināja, ka sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš.

Administratīvā rajona tiesa Liepājā apmierināja arhitektes un publicistes Indras Ķempes pieteikumu, kurā viņa apstrīdēja pašvaldības lēmumu atļaut īstenot Lietuvas uzņēmuma “Liepojos kopos” ieceri būvēt SPA centru Jūrmalas parkā.

Būvniecības iecere paredz celt SPA centru Miķeļa Valtera ielā 13, tiešā jūras tuvumā.

Projektā plānots, ka ilgstoši neapdzīvotā Liepājas vannu mājas ēka tiks atjaunota un tai blakus, tuvāk jūrai, tiks uzbūvēta lielāka jaunbūve, izveidojot SPA centru, kurā sniegs ārstniecības un skaistumkopšanas procedūru pakalpojumus.

Ķempe pieteikumu pamatoja ar argumentu, ka publiskajai apspriešanai nodotās būvniecības ieceres risinājums būtiski atšķiras no metu konkursā uzvarējušā darba.

Ķempes ieskatā sabiedrība par atšķirībām nav bijusi pienācīgi informēta.

Turklāt normatīvajiem aktiem neatbilstoša būvniecība Liepājas vēsturiskajā centrā neatgriezeniski izmainīs dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopumu, kā arī negatīvi ietekmēs ainavisko kvalitāti.

Tiesa konstatēja, ka būvniecības iecere atšķiras no metu konkursā uzvarējušā darba un satur atkāpes no apbūves noteikumiem.

Vienlaikus tiesa norādīja, ka atkāpe ir pieļaujama, ja atklātā arhitektūras konkursā ir iegūts augstvērtīgs arhitektūras risinājums un būvniecības iecere ir atbalstīta publiskajā apspriešanā.

Tiesa atzina, ka būvniecības iecerē veiktās korekcijas nav uzskatāmas tikai par metu konkursā uzvarējušā darba precizējumu, bet tas ir daļēji izmainīts.

Metu konkursa žūrija nav vērtējusi atšķirīga apjoma risinājumu un iederību teritorijā.

Atbilstoši tiesas secinātajam, nav pamata uzskatīt, ka žūrijas vērtējums par arhitektonisko kvalitāti būtu attiecināms arī uz būvniecības ieceri, tādējādi nav pamata atzīt, ka būvniecības risinājums, kam izdota būvatļauja, būtu iegūts kā augstvērtīgs arhitektonisks risinājums atklātā arhitektūras konkursā.

Vienlaikus tiesa neapšaubīja, ka projektēšanas gaitā ir pieļaujama meta attīstīšana, tomēr meta attīstītājam ir pienākums respektēt risinājumu, kas izraudzīts atklātā arhitektūras konkursā.

Attiecībā uz publisko apspriešanu tiesa norādīja, ka sabiedrība bija jāinformē par visiem būtiskajiem būvniecības ieceres aspektiem, kas var ietekmēt sabiedrības viedokli.

Konkrētajos apstākļos tiesa uzskatīja, ka būvatļaujas izdošanas process nav bijis pietiekami caurspīdīgs un atklāts, tāpēc arī tās sabiedrības daļas, kas pauda atbalstu, viedoklis nav uzskatāms par informētas sabiedrības viedokli.

Tiesa uzsvēra, ka peldu iestādes atjaunošana ir būtiski nozīmīga Liepājas attīstībai, tomēr tiesai nav pamata dot priekšroku šai interesei attiecībā pret Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā iestrādāto vides aizsardzības interesi, ja nav ievērota kārtība, kādā var piemērot atkāpes.

Lietuvas uzņēmuma “Liepojos kopos” projekts paredz atjaunot ilgu laiku pamesto vēsturisko Liepājas peldmāju, tai blakus kāpās uzceļot būtiski lielāku četrstāvu jaunbūvi.

Esošie pašvaldības noteiktie apbūves rādītāji pieļauj ēku būvniecību līdz divu stāvu augstumam, taču Liepājas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka atkāpes no šajos noteikumos noteiktajiem apbūves rādītājiem atļautas atsevišķos gadījumos, kad augstvērtīgs arhitektūras risinājums iegūts atklātā arhitektūras konkursā un būvniecības iecere ir atbalstīta, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus.

Būvniecības ierosinātājs ir Lietuvas uzņēmums “Liepojos kopos”.

Metu konkursa darba autors ir pilnsabiedrība “ZGT”, pasūtītāja izvēlētais būvniecības ieceres izstrādātājs – SIA “K Idea”, bet būvprojekta vadītājs – Andris Kokins.

Peldu iestādes vēsturiskās ēkas atjaunošanai un pārbūvei plānots atsevišķs būvprojekts.