Kā aģentūru LETA informēja IZM, pēc reorganizācijas paplašināšoties iespējas iegūt starptautiskajiem standartiem atbilstošu izglītību jūrniecības nozarē, attīstīt profesionālo un akadēmisko karjeru un sniegt ieguldījumu nozares zinātnes izcilības veicināšanā.

Pārmaiņas, kas skars jūrniecības izglītības sektoru, IZM ieskatā veicinās konkurētspējīgākas un resursu ziņā efektīvākas izglītības sistēmas izveidošanu, kas nodrošinās augstākās izglītības publisko resursu koplietošanu, piemēram, studentu pakalpojumus, IT sistēmas, projektu vadības, juridiskos un citus resursus. Tas ir īpaši nozīmīgi, lai arī turpmāk speciālistus sagatavotu atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ko regulē Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Konvencija par jūrnieku sagatavotības, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija).

IZM apgalvoja, ka, gatavojot pārmaiņas, ir notikušas sarunas ar jūrniecības izglītības jautājumos iesaistītajām pusēm. Gan valdība, gan likumdevējs ir veikuši priekšdarbus, gan pieņemot Augstskolu likuma grozījumus, kas paredz dažādus augstskolu reorganizācijas modeļus, gan nodrošinot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu integrācijas procesu virzībai.

Lēmums par reorganizāciju tiks skatīts Ministru kabinetā, nosakot laika grafiku un nākamos soļus, lai no sagatavošanās posma pārietu rīcības fāzē.

IZM atbalstījusi un sola arī turpmāk atbalstīt jūrniecības jomas izglītības konsolidāciju, vienlaikus vēršot uzmanību, ka institucionālie risinājumi, t.sk. integrācijas procesa virzība un integrācijas pakāpe, var būt dažādi. Pasaules praksē ir daudzi veiksmīgi piemēri, kas sniedz mums iespēju ieviest tādu modeli, kas ļauj izveidot pārdomātu un efektīvu jūrniecības izglītības sistēmu Latvijā.

Jūrniecības nozare nav vienīgā, kur ir jārod jauns ietvars, lai ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktību un kvalitāti nozarei nepieciešamo speciālistu sagatavošanā, uzskata IZM. Līdzīgi izaicinājumi ir vērojami citās augstākās izglītības jomās. Virzība uz augstākās izglītības integrācijas risinājumiem nav unikāla tikai Latvijai, šādi procesi jau ilgāku laiku notiek visā Eiropā – augstākās izglītības sektors mainās, lai pielāgotos mūsdienu izaicinājumiem.

Kā ziņots, atbilstoši Augstskolu likuma grozījumiem, kas nosaka jaunu tipoloģiju, un plānotajai augstskolu pārvaldības reformai 27 Latvijas augstskolām tiks piemērots jauns tips.

IZM norāda, ka tips ir noteikts, izvērtējot 16 valsts augstskolu un 11 juridisko personu dibināto augstskolu atbilstību zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas statusam.