liepajniekiem.lv
Sevi raksturo kā darbarūķi. Arī vasarā, kad it kā pedagogiem ir atvaļinājums, nevar nosēdēt mierā un strādā izglītības sfērā.
“Es īstenībā nemāku neko nedarīt. Esmu ļoti aktīva, vienmēr kustībā. Ģimene pie tā jau ir pieradusi.”
Lauzīs mītus
Pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Liepājas domē A. Grīnberga guva deputātu atbalstu un viņu apstiprināja jaunajā amatā, atpakaļ skolā viņu priecīgi sagaidīja kolēģi.
Kā vēsta fotogrāfijas viņas profilā feisbukā, pasniegto ziedu bija tik daudz, ka roka knapi notur.
Šonedēļ viņa iekārtojas plašajā direktora kabinetā. Paralēli jaunajiem pienākumiem A. Grīnberga iet stundās un strādā ar skolēniem.
“Turpinu aizvietot, jo pilsētā skolotāju trūkst,”
viņa skaidro, tomēr tiek domāts, kā šo darba daļu atslogot, lai var vairāk pievērsties tam, ko prasa direktora amats.
Atgādinām, ka konkursa pirmā kārta noslēdzās bez rezultāta, neviens no pretendentiem neatbilda prasībām. Atkārtotā konkursā bija pieteikušies pieci pretendenti, uz sarunu ar atlases komisiju aicināja četrus.
Izglītības pārvaldē skaidro, ka darba apjoms un atbildība salīdzinājumā pret atalgojumu ir iemesls, kāpēc, iespējams, nepiesakās vairāk kandidātu. Un būtiskākais nav tas, ka skola “ir ceļā” uz valsts valodas lietojumu.
Otrajā “uzsaukumā” kandidāti bijuši gan no Liepājas, gan no citām pilsētām. A. Grīnberga ieguva vislielāko punktu skaitu un saņēma augstāko vērtējumu. Pozitīvi vērtēta prasme strādāt komandā, sadarbība ar kolēģiem, audzēkņiem un viņu vecākiem.
Konkursa pirmajā reizē A. Grīnberga nestartēja. Bet, kad izsludināja atkārtoti, nolēma mēģināt, uzmundrinājis arī kolektīvs.
Uzzinot, ka pretendenti ir vairāki, kolēģi pat vākuši parakstus, tādējādi paužot atbalstu Aijai.
A. Grīnberga uzņēmusies stūrēt izglītības iestādi ar gandrīz 800 skolēniem laikā, kad ievieš “Vienotas skolas” pieeju. “Mēs aktīvi strādājam,” viņa teic, pretestību skolā nejūtot.
“Mērķtiecīgi vairākus gadus esam gājuši uz to, ka runājam latviski, lietojam valodu gan stundās, gan visur citur. Mana vietniece metodiskajā darbā regulāri organizē kursus, lai skolotājiem stiprinātu sarunvalodu.”
Mācību gads gan nav bijis viegls, atzīst A. Grīnberga. No skolas dažādu iemeslu dēļ aizgāja vairāki pedagogi, tai skaitā latviešu valodas pārbaužu dēļ.
“Bet grūtības saliedē,”
direktore priecājas, ka kolektīvs ir kļuvis vienotāks, arī sadarbība ar vecākiem sekmējas.
A. Grīnberga stāsta: baumu dēļ, ka skolu apvienos ar kādu citu, zaudēta daļa skolēnu. “Tādēļ ir pozitīvi, ka šobrīd ir komunicēts, kas ar skolām notiks tālāk.”
Viena no A. Grīnbergas vēlmēm ir Liedaga vidusskolu veidot par mikrorajona izglītības iestādi. “Lai mums uzticas arī latvieši un sūta savus bērniņus pie mums,” skaidro direktore.
“Pamazām ir mums drosmīgi vecāki, atveduši uz 1. klasi, arī vecākās klasēs. Bet gribam iegūt uzticību vēl citos bērnu vecākos. Liedaga skolā runā latviski, mēs strādājam latviski, tiešām esam profesionāļi un ne tikai savā dzimtajā valodā.
Par mūsu skolu ir mīti, tai skaitā, ka šeit runā tikai krieviski. Tas ir jālauž.
Un lauzt var tā, ka parādām sevi, to, kas un kā pie mums notiek.”
Seko savam aicinājumam
A. Grīnberga nāk no Saldus puses – Gaiķiem. “Biju ļoti apzinīga un atbildīga skolniece,” viņa sevi raksturo, nelietojot vārdus “apdāvināta” vai “talantīga”, lai gan regulāri piedalījusies olimpiādēs.
Īpaši padevušies eksaktie mācību priekšmeti. Vidusskolā bijis grūti izvēlēties starp matemātiku, informātiku, fiziku, bioloģiju vai ķīmiju. Izšķīrusies par labu fizikai, matemātikai un informātikai.
“Esmu ļoti daudz ko panākusi ar savu apzinīgumu, ar darbu. Mans vecākais brālis bija tāds – lai arī ko dzirdēja pa ausu galam, visu zināja. Es tiešām mācījos.
Nevis iekalu, bet centos izprast, saprast sakarības.”
Arī šobrīd, ja ir sarežģīta situācija, cenšas analizēt no visām pusēm, ieklausīties viedokļos, lai saprastu risinājumu, pa kuru ceļu virzīties.
Stāstot par sevi, A. Grīnberga smaidot teic, ka ir izaugusi ar skolu.
“Mana mamma ir skolotāja, un mēs dzīvojām turpat blakus skolai. Līdz ar to sanāca tā, ka
skola vienmēr ir bijusi manas otras mājas. Un beigās mana sirdslieta.
Ir bijuši virzieni, kas vestu uz citu pusi, – zinātnē, programmēšanā. Bet mans aicinājums ir skola. Strādāt ar bērniem. Šī vide dara tevi jaunu, tev neļauj iesīkstēt, visu laiku ar sevi ir jāstrādā. Līdz ar to – tas ļoti palīdz pilnveidoties.
Arīdzan palīdz sakārtot tevi kā cilvēku un izaugt līdz tam, kāds tu esi. Jo mēs, protams, katrs maināmies. Atšķiramies, kādi bijām jaunībā un kādi kļūstam, gadiem ejot.
Man pārrunās uzdeva jautājumu: vai es esmu gatava vadītājas amatam? Pirms vairākiem gadiem es būtu teikusi nē. Mani vairāk saistīja iešana stundās, darbošanās ar bērniem. Bet šobrīd redzu, ka varu sadarboties ar pieaugušajiem.
Esmu daudz vadījusi datorkursus, kursus projektu vadībā. Līdz ar to darbs ar pieaugušajiem arī ir bijusi mana sfēra. Es redzu, ka varu sevi parādīt un realizēt savādāk.”
Uzņēmīga un izdarīga
Liedaga vidusskolā A. Grīnberga strādā ceturto gadu. Pirms tam vairākās citās Liepājas izglītības iestādēs – gan profesionālajās, gan vispārējās izglītības.
Viņa uzskata, ka vērtība ir skolotājs, kurš savu darbu dara no sirds. “Un mums skolā tādi ir,” vērtē A. Grīnberga, intervijas laikā savus kolēģus uzslavējot vairākkārt.
Bijusī Liepājas Liedaga vidusskolas direktore Inga Zeide saskata šīs skolas potenciālu, par savu pēcteci viņa priecājas.
“Kad pirms četriem gadiem meklēju sev vietnieci, man Aija tika ieteikta un raksturota kā uzticama, uzņēmīga un izdarīga. Tieši tādu arī Aiju iepazinu.
Viņa ir cilvēks, kurš domās, kā kaut ko var atrisināt, nevis atrunāsies vai meklēs iemeslus, lai nedarītu.”
I. Zeide novērojusi, ka A. Grīnbergai noteikti piemīt pedagoģiskais gars, ticība labajam, emocionālā noturība un milzīgas darba spējas.
“Skolas direktora amats ir ļoti resursietilpīgs, tāpēc novēlu Aijai paļauties uz savu profesionālo komandu un atrast laiku arī spēku atjaunošanai.”
“Sirsnīga un toleranta. Cilvēcīgi prot atrisināt problēmsituācijas. Rūpējas par skolotāju labsajūtu un komfortu mācību procesā. Izveidojusi ļoti veiksmīgu sadarbību ar vecākiem un skolēniem; skolēni respektē viņas viedokli,” savu kolēģi raksturo Tatjana Vēja.
“Direktore aktīvi seko inovācijām izglītības sistēmā, jaunāko informāciju paziņo konstruktīvi, saprotami un laicīgi,” uzteic T. Vēja.
“Viņa ir darītāja un cīnītāja!”
Mieru A. Grīnberga rod savās lauku mājās. “Es rušinos pa zemi. Man ir ļoti liels puķu dārzs. Strādājot dārzā, tu visu vēlreiz pārdomā, saliec pa plauktiņiem, paskaties no visām pusēm.
Ar gadiem esmu iemācījusies – ja man izsaka kritiku, uztvert to nevis negatīvi, bet tieši otrādi – pozitīvi. Un to es iesaku visiem – uz kritiku skatīties pozitīvi, protams, paanalizējot, kurš tev šo kritiku izsaka, vai tā ir adekvāta.
Mēs jau neviens neesam perfekts, mēs pamazām slīpējamies, veidojamies, lai tiešām būtu labs skolotājs, labs vadītājs. Līdz tam ir jāizaug.”
Aijas trīs bērni esot pieraduši pie tā, ka mamma daudz strādā.
“Kad es esmu, tad esmu – cenšos būt tiešām mamma. Strādāju pa naktīm, no rītiem. Protams, jā, esmu darbaholiķis. Bez tā jau nevar. Visā tajā ir jābūt iekšā, un darbs nebeidzas, aiztaisot skolas durvis.”
Vizītkarte
Aija Grīnberga
- Dzimusi 1981. gada 9. augustā.
- Liepājas Liedaga vidusskolas direktore, pirms tam – vietniece izglītības jomā.
- Mācījusies Gaiķu pamatskolā, Saldus pilsētas ģimnāzijā.
- Ieguvusi dabaszinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs, informātikas skolotāja kvalifikāciju, maģistra grādu izglītībā un matemātikas skolotāja profesionālo kvalifikāciju, maģistra grādu izglītībā un vispārējās izglītības skolotāja fizikā profesionālo kvalifikāciju Liepājas Universitātē.
- Vairāk nekā 20 gadu darba pieredze izglītības nozarē.
- Mamma Anetei (19), Mārcim (12) un Gustavam (4).
- Relaksē darbošanās dārzā, kultūras pasākumi, braukšana ar automašīnu. Grāmatu lasīšanai un rokdarbiem pagaidām laika neatliek.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
