Pērn septembra vidū piecstāvu mājā Mežu ielā 27 sāka renovāciju. Vispirms nomainīja apkures sistēmu, bet pēc tam būvnieki ķērās pie fasādes siltināšanas. Būvnieki uzskata, ka darbs ir pabeigts, taču pret to iebilst daži mājas iedzīvotāji, uzskatot, ka daudz ko vēl nāksiet izlabot.

Mežu ielas 27. mājā dzīvojošā Vija Lapiņa ir dusmīga: “Jūs jau redzējāt to haltūru!” To viņa saka par renovāciju. Uz pirmo acu skatienu haltūru grūti pamanīt – nams tikko svaigi pārkrāsots, sakārtots un uz apkārtējā fona izskatās kā jauns. “Nāciet, un es jums parādīšu tuvāk!” Vija vedina un sāk uzskaitīt trūkumus: pirmie bijuši mājas pamati, kam pēc ziemas nokritis apmetums, pie ārsienas nav piestiprināts izcilnītis, kas pasargā sienu no lietusūdeņiem. Un Vija vedina tālāk: no dažādiem celtniecības materiāliem uz mājās ārsienas balti plankumi, kas neesot nekas cits kā strādnieku paviršība; siets, kas stiprināts zem apmetuma, vietām lien ārā – pietikšot to kādam paraut, lai norautu visu apmetumu; uz dienvidu pusē esošās gala sienas, kur uzspīd saulīte, krāsojuma laukumi būtiski atšķiras – vietām tonis gaišāks, vietām tumšāks. Un turpat pie pamatiem starp mājas korpusu palicis paliels caurums.

“Kā lai mēs par to priecājamies?” sieviete jautā. “Būvnieki saka, ka viss esot kārtībā, bet mēs, tie, kam par to visu jāmaksā, gan tā nedomājam. Mēs gribam, lai darbu padara kārtīgi un kvalitatīvi, jo tā ir mūsu nauda!”

Biedrības “Mežu 27” valdes priekšsēdētāja Inta Skudra ir samiernieciskāka: tagad jau ejot uz labo pusi. Divas dienas strādnieki rosoties, un mājas ieeja drīz būšot sakārtota, strādnieki izlabojuši arī tās vainas, kas bijušas pie pamatiem. 

Ja neizdosies novērst visas vēl esošās nepilnības, Inta Skudra raizējas, ka biedrība var neatgūt visu to naudu, kas tai pēc mājas renovācijas pienākas no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Renovācijas kopējās izmaksas šajā mājā ir 143,2 tūkstoši latu, no tiem pēc projekta īstenošanas no LIAA jāatgūst 58 procenti.

Mežu ielas 27. māju apsaimnieko uzņēmums “Livonijas nami”. Tā vadītājs Edgars Jakubauskis nenoliedz, ka vēl palikušas lietas, kas nav izdarītas, un aizķeršanās ar nama nodošanu ir, taču, viņaprāt, problēmas esot vairāk emocionālas.

Komentējot ar šīs mājas renovāciju notiekošo, E. Jakubauskis saka, ka viņam kā māju apsaimniekošanā strādājošam speciālistam šī esot pirmā pieredze ar kādas mājas renovāciju un pie reizes arī laba skola. Tagad redzot, kur ir klupšanas akmeņi, kā tie novēršami un kā tos nepieļaut citos objektos.

Toties Mežu ielas 27. māja nav pirmais objekts uzņēmumam “Fraktal”, kas veic renovāciju, stāsta būvdarbu vadītājs Māris Šulcs. Viņš ar šo māju notiekošo komentē īsi un kodolīgi: “Mēs viņiem nācām pretim un tagad par to saņemam!” Un viņš skaidro šo pretimnākšanu: renovācijas projekts, ko īsteno sadarbībā ar LIAA, ir jārealizē divu gadu laikā, un Mežu ielas 27. mājai tas strauji tuvojies noslēgumam – termiņš būtu beidzies šā gada pavasarī. Tāpēc firma piekritusi sākt darbus septembrī un pie fasādes siltināšanas strādāt arī decembrī, kas faktiski ir būvniecības sezonas pašas beigas.

Egona Zīverta foto

“Vai tas ir kārtīgi padarīts darbs?” jautā Vija Lapiņa, rādot gāzes cauruli, kas no vienas vietas ir aplipusi ar apmetumu. 

Uzmetot skatienu Mežu ielas 27. mājai, pārņem mazliet skaudība par to, ka cilvēki dzīvo tik skaiti sakārtotā namā. Taču, ieskatoties cītīgāk, atklājas neskaitāmas remontdarbu paviršības: vietām trūkst krāsojuma, vietām no apmetuma spraucas ārā zem tā esošais tīkls, vietām starp pamatiem un mājas korpusu palikušas palielas spraugas, vietām skaistais krāsojums noķēpāts ar netīrumiem utt.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 29. jūnija numurā.

#kvards-20120629-08#