“Godīgi sakot, biju stipri optimistiskāks, domāju, ka mēs ātrāk tiksim uz priekšu. Bet procesa kavēšanos nevienam nevaru pārmest,” pēc aizvadīta pirmā gada Liepājas koncertzāles projekta vadītāja amatā atzīst Ints Dālderis.

Kopā ar viņu, Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieci Silvu Goldi un domes izpilddirektora vietnieku Didzi Jēriņu šonedēļ pārrunājām, kas šogad padarīts ambiciozā “Lielā dzintara” projekta virzībā un to, kāpēc būvlaukumā vēl neredz celtniekus? 

Tikai 6. novembrī domes Iepirkumu komisija paziņoja, ka četrus pretendentus aicinās iesniegt koncertzāles cenu piedāvājumu. Starptautiskā konkursa pirmā – atlases kārta – aizņēma piecus mēnešus, kamēr pārbaudīja visu iesniegto dokumentāciju. Tagad vēl Iepirkumu komisijai ir jāapstiprina būvniecības līguma galīgais variants, un tuvāko divu nedēļu laikā pretendentus aicinās iesniegt savas tāmes. Bet apmēram nākamo 45 dienu laikā viņiem tas būs jāizdara, iepirkumu procedūras turpmāko gaitu iezīmē D. Jēriņš. Tātad ātrākais nākamā gada janvārī komisija varēs paziņot būvniecības cenu piedāvājumus, kuri pēc tam vēl būs jāizskata un jāpārbauda. Kā ziņots, pretendenti ir akciju sabiedrība “UPB”, SIA “Merks”, SIA “Skonto būve” un apvienība “HOCHTIEF Solutions, VELVE”.

Lielākais darbs koncertzāles labā šogad ir tas, ka ir noskaidroti būvniecības finansēšanas avoti. Nepieciešamie 20 miljoni latu nāks no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, no valsts budžeta, ceturtā daļa tēriņu jeb 5 miljoni latu – no pašvaldības, savukārt apmēram 3,5 miljonus pašvaldība gatavojas saņemt, atgūstot pievienotās vērtības nodokli, tāpat kā tika atgūts nodoklis, ceļot Olimpisko centru un par atgūto uzbūvēja baseinu. Kopā ar šogad vēl piesaistītajiem 3 miljoniem ES fonda latu, ja saglabā proporciju, ka ceturto daļu sedz pašvaldība, koncertzāles tāme pat varētu palielināties līdz 23 miljoniem latu, pieļauj D. Jēriņš.

Pirms gada, stājoties koncertzāles projekta vadītāja amatā, Ints Dālderis stāstīja, ka šāda mūzikas centra dzīve jāplāno jau gadus trīs iepriekš. Koncertzālei ir jābūt gatavai 2015. gadā. Tagad viņš atzīst, ka nevar jau slēgt ne ar vienu mākslinieku līgumu, ja vēl nav noslēgts pat būvniecības līgums.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3. decembra numurā.

 #kvards-20121203-03#