Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Lielās sinagogas piemiņai

Lielās sinagogas piemiņai
Foto: No pirmskara atklātnes
16.12.2014 07:01

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Pēc 1935. gada tautas
skaitīšanas datiem Liepājā dzīvoja 7379 ebreji – 12,9 procenti iedzīvotāju. Tie
bija ārsti, skolotāji, juristi, mūziķi, amatnieki, strādnieki, tirgotāji.
Darbojās ebreju sabiedriskās, politiskās, kultūras un citas organizācijas,
slimnīca, skola, ģimnāzija, profesionālā un komercskola, noritēja aktīva
muzikālā un teātra dzīve. Pilsētā bija divpadsmit sinagogu un lūgšanas namu.

Pašā kara sākumā iznīcināja
visas sinagogas, izņemot Lielo sinagogu Pētera ielā, tagadējā Kuršu ielā 11,
kur tagad atrodas daudzdzīvokļu nams. Tā bija ļoti skaista ēka, kas būvēta
1873. gadā. Tās attēli rotāja pasta atklātnes, un tas bija apskates
cienīgs objekts. Sinagoga bija horālā, tas nozīmē, ka dievkalpojumi tur notika
kantora dziedāšanas pavadījumā. Efekta pastiprināšanai viņš dziedāja dziedātāju
ansambļa pavadījumā. Ļaudis reizēm apmeklēja sinagogu ne tik daudz, lai
skaitītu lūgsnas, bet lai paklausītos dziedāšanu. Svētku dienās sinagoga bija
ļaužu pārpildīta, nāca ne tikai ebreji, bet arī citu tautību pārstāvji –
liturģiskās dziedāšanas cienītāji. Sinagoga bija muzikālais heders – zēnu
skola.

Pēc nacistu ieceres nekas
pilsētā nedrīkstēja atgādināt par ebrejiem, jo vairāk tik skaista ēka kā Lielā
sinagoga. Taču spridzināt ēku pilsētas centrā bija bīstami, varēja ciest
apkārtējie koka nami. Tādēļ sinagogu nojauca ar rokām, un to lika darīt
ebrejiem. Pašu sinagogu izlaupīja, bet Toras vīstokļus – ebreju svētās grāmatas
– izritināja ugunsdzēsēju laukumā.

Viens no ebrejiem, kuram izdevās
izglābties, Kalmans Linkemers, toreiz dienasgrāmatā ierakstīja: “Kādu
dienu ugunsdzēsēju laukumā, kur ebrejiem vajadzēja ierasties ik rītu, nacisti
pievērsa uzmanību bārdainajiem ebrejiem un aizveda viņus uz Lielo sinagogu. Tur
viņiem lika uzmest galvā talisas (lūgšanu apmetņus), iedeva divus Toras
vīstokļus un, ņirgājoties par viņiem, lika doties atpakaļ. Laukumā viņiem lika
attīt vīstokļus, staigāt un saukt: “Jūsu Dievs miris, ilgu mūžu mūsu
dievam Hitleram!” Bet Liepājas SD priekšnieks V. Kīglers zirga mugurā
mīdīja vīstokļus. No visas pilsētas sadzītajiem ebrejiem vajadzēja vērot, kā
apgāna viņu svētumu.

Vistraģiskākās Liepājas
ebrejiem bija 1941. gada 15. – 17. decembra saltās dienas, kad vairums tika
nošauti Šķēdes kāpās, galvenokārt veci ļaudis, sievietes, bērni.

Lai saglabātu piemiņu par šiem
notikumiem un par pirmskara Liepāju, šodien,
16. decembrī, pulksten 14 Lielās sinagogas vietā ierīkos piemiņas zīmi.
Pašlaik tur atrodas pagaidu zīme ar sinagogas maketu. Tagad to atlies metālā.

Pilsētā ir Ebreju kopiena, kas
glabā piemiņu par pirmskara organizāciju, par traģiskajiem to dienu notikumiem
un glabā savas tautas tradīcijas pašreizējā mainīgajā pasaulē. Hanukas svētki
tagad sakrīt ar Liepājas traģiskajām dienām. Astoņas dienas ebreji visā pasaulē
svin Hanuku – garīgo spēku uzvaras svētkus, uguns svētkus. Lai visi šie svētki
būtu priecīgi, bet ugunis mierpilnas.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz