7. janvārī liepājnieki, kas putenī gāja pa Tramvajtiltu, varēja priecāties par prāvu un visai greznu ūdensputnu simtiem, kas ņipri plunčājās kanāla viļņos. Dažs izteica viedokli, ka peldētāju salidojumu, kurā bija vismaz pustūkstotis lidoņu, izraisījusi nupat jau notiekošā stintu jeb salaku nārsta migrācija no jūras uz ezeru un zivtiņām līdz ar to pienākuši grūti izdzīvošanas laiki. Tomēr zivju pētnieks Ēvalds Urtāns kategoriski noliedza šādu pieņēmumu, apgalvojot, ka šie putni nav zivjēdāji, bet, tāpat kā gulbji, pārtiek no ūdensaugiem, maziem gliemezīšiem un citas barības.

Savukārt Liepājas ornitologs Kārlis Millers precizēja, ka kanālā uzturas lielās gauras, kas mūspusē ieradušās no ziemeļiem, lai mērenāka klimata apstākļos aizvadītu skarbo ziemu pie neaizsalušiem ūdeņiem un jūrā, kur iespējams atrast iztikai nepieciešamo pārtiku. Izmantojot to, ka runa sākta par putniem un to migrāciju, K.Millers pastāstīja, ka šis gads mūsu pusē esot ievērojams ar dabas retuma – plīvurpūces – novērojumiem, jo tā reģistrēta ne tikai Papē, bet arī pie Dienvidu mola Liepājā un Otaņķos, kur atrasti bojā gājuši putni. Tas liecinot, ka plīvurpūce nav rets viesis Lejaskurzemē un tāpēc cilvēkiem jābūt vērīgākiem, bet, pamanot to, par savu redzējumu jāziņo ornitologiem. Millera kungam var piezvanīt pa tālruni 29252138.

Lielās gauras ligzdo plašā teritorijā no Īslandes līdz Kamčatkai, kā arī Aļaskā. Latvijā ziemas mēnešos šie putni nav retums, taču tik lielā skaitā, kā tas bija novērojams vakar, tos gadoties redzēt ļoti reti. Ē.Urtāns pauda domu, ka, salam iestājoties, lielās gauras un citi ziemotājputni uzturas jūrā, kur tie kopā ar pūkpīlēm un Sāmsalas pīlēm visbiežāk novēroti Dienvidu mola apkārtnē, bet, tiklīdz iestājas atkusnis, tie izmanto iespēju pārvietoties uz kanālu vai ezeru, kur vējš ūdeni vietām atbrīvojis no ledus.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”