Šonedēļ devāmies skaidrot, kā īsti darbojas lielākie tirdzniecības centri Liepājā un ko tur var nopirkt.

Ātri ieiet, lēni iznākt

Liepājas tirdzniecības centros “Rietumu centrs”, “Kurzeme” un “Ostmala” pašlaik vērojamas divas galējības – vai nu veidojas rindas, vai veikali ir ciet un valda pilnīgs klusums.

Tirdzniecības centrā “Kurzeme” otrais un trešais stāvs grimst pustumsā, te ir atvērti vien daži veikali, dzīvība mazliet vairāk jūtama pirmajā stāvā un pagrabstāvā, kur atrodas “atļautie” veikali.

Nedz liftā, nedz augšējo stāvu gaiteņos nav neviena cilvēka, pārdevēji vientulīgi gaida, kad kāds ieradīsies pēc sava pasūtījuma.

Lielākajos tirdzniecības centros ir uzskatāmi norādīts gan atļautais apmeklētāju skaits, gan izliktas norādes, kurp doties, čakli rosās arī apsargi, kontrolējot, vai visi veikalu apmeklētāji ievēro noteiktos ierobežojumus.

Viņi aicina cilvēkus ņemt iepirkumu grozus, atgādina par aizsargmaskām, par drūzmēšanās aizliegumiem. Ne visas centru durvis ir atvērtas apmeklētājiem, daļa ir slēgtas, acīmredzot, lai regulētu pircēju plūsmu.

Būtiski, ka mazajos veikaliņos, kas atrodas tirdzniecības centros, vienlaikus var atrasties tikai daži pircēji, tāpēc var gadīties, ka, izstāvējis rindu pie lielveikala, pircējs nemaz uzreiz netiks pie cerētās preces, jo viņam vēl vajadzēs gaidīt arī pie konkrētā veikala.

Novērojām, ka “Rietumu centrā” nelielas rindas veidojās pie pasta nodaļas, mobilo sakaru pakalpojumu saloniem un pārtikas veikala.

Pārējos veikalos lielas drūzmēšanās nebija – pārdevēji rāmi kārtoja preces plauktos un pieņēma pasūtījumus pa telefonu.

Populārajos lielveikalos “K Senukai”, “Depo” un “Promo” otrdien apmeklētāju netrūkst, bet ārpusē rindu nav. Šajos veikalos pircēju plūsma virzīta kā parasti. Ieeja visās tirgotavās ir tikai ar groziem vai iepirkumu ratiem katram apmeklētājam.

Lielveikalā “K Senukai” iekļūt var ātri, bet iznākšana, ja kaut kas ir nopirkts, gan lēnāka, jo šeit iespējams iegādāties jebko, bet, ja ņem preces no plauktiem, kuriem priekšā aizvilktas lentes un pielikts brīdinošais uzraksts, ka tās pieejamas tikai juridiskām personām,

tad pa telefonu jāizdara pasūtījums, tāpēc preču iegāde notiek diezgan lēni, lai arī pircēju veikalā nav daudz un rinda nav gara.

Staigā bez ierobežojumiem

Pirms ieiešanas “Promo” preču zālē ikvienam ne tikai jādezinficē rokas, bet arī jāuzvelk vienreiz lietojamie cimdiņi. Šeit ikviens var iegādāties jebkuru preci. Darbdienas pusdienlaikā arī pie kasēm rindu nav. Ja zina, ko grib nopirkt un kuros plauktos tas atrodas, to var izdarīt ātri.

Daudzu iecienītais “Depo” sagādā vilšanos ne vienam vien. Lai arī dārzumīļiem prieks, ka brīvi nopērkamas sēklas, stādi un citas dārzkopībā nepieciešamas lietas, un privātpersonām šeit pieejamas arī citas preces, tomēr daudziem plauktiem priekšā aizvilktas brīdinošās lentes ar uzrakstu, ka preces paredzētas pārdošanai vairumtirdzniecībā jeb nopērkamas vien juridiskām personām.

Kad esam veikalā, novērojam kā kāds kungs pie kases spiests atstāt pretpelējuma līdzekli un grīdlīstes, jo noskaidrojas, ka viņš “nav juridiska persona”.

Apmeklējot tirdzniecības centrus “Baata” un “XL Sala” kā priekšpusdienā, tā pēc pulksten 17, var novērot, ka laukā pircēji nestāv, bet ir rindas pie lielajiem pārtikas veikaliem.

Tajā pašā laikā atsevišķos nomnieku veikalos nav neviena pircēja, piemēram, tukši ir “Ecodumas”, “Grobiņas ziedi,” “Tele 2”, “Balzamiko” u.c.

Abos tirdzniecības centros ienākošo uzskaiti veic automātiski un apsargi pie durvīm nestāv.

Pa tirdzniecības centra “Baata” durvīm uz Klaipēdas ielas pusi iekšā iet nedrīkst – tikai iziet, taču apmeklētāji šo ieviesto aizliegumu vērā neņem.

Tieši tas pats ir arī otrā ēkas pusē, kur pa durvīm drīkst tikai ieiet. Arī tur ļaudis staigā abos virzienos.

Pirmā stāva foajē stāv un sarunājas divi vīrieši aizsargmaskās, bet tie nav apsargu formās. Nav arī sajūtas, ka, ieejot tirdzniecības centrā, tiktu veikta strikta visu personu uzskaite.

Ieiešana tirdzniecības centrā “XL Sala” organizēta pa centrālajām durvīm, bet abas sānu durvis paredzētas tikai iziešanai no ēkas, taču, kad tās atveras, lai izlaistu promgājēju, iekšā netraucēti ieiet ļaudis, kas meklē īsāko ceļu.

Tikuši iekšā lielajos veikalos, kur obligāti jāpaņem iepirkumu rati vai groziņš, vairums pircēju starp preču plauktiem staigā, neievērojot 2 metru distanci, kas realitātē ir liels attālums.

Arī rindās stāvošie neievēro precīzu 2 metru distanci, vairums pircēju cits no cita turas tikai kāda metra attālumā.

Pircēji cenšas izvairīties no rindām

Pēc sarunām ar tirdzniecības centru apmeklētājiem nākas secināt, ka cilvēku uztvere par jauno kārtību veikalos ir atšķirīga. Vieniem viss šķiet pareizi un arī saprotami, citi ir dusmīgi, ka veikalos pavadītais laiks tagad ir ilgāks par ierasto, jo visur veidojas rindas.

Tirdzniecības centra “Kurzeme” apmeklētājs Vladimirs atklāj, ka pagaidām var iegādāties visu, kas viņam un ģimenei nepieciešams, bet uzskata, ka šāda iepirkšanās ir ļoti apgrūtinoša.

“Pārāk lieli ierobežojumi, cilvēkiem iepirkšanos tie vēl vairāk sarežģī.

Pie veikaliem stāv rindas, kas paildzina iepirkšanās laiku, tādējādi cilvēki ir pakļauti vēl lielākam riskam saslimt.

Izskatās, ka ierobežojumi nav līdz galam pārdomāti,” viņš saka.

Baibu Drulli satiekam tirdzniecības centrā “XL Sala”. Viņa stāsta, ka pēc pārtikas dodas pulksten astoņos vai pusdeviņos vakarā, jo tad veikalā mazāk cilvēku un nav rindu.

“Lielākās problēmas šobrīd sagādā tas, ka klātienē nevaru nopirkt ne apģērbu, ne apavus. Interneta veikalos iegādājos kaut kādus sīkumus, bet ne jau apģērbu. Uzskatu, ka izvēlēties un nopirkt, piemēram, mēteli bez piemērīšanas klātienē nav gudri. Vīram saplīsa darba apavi, jaunus nevar nopirkt. Man ziemas zābakus atdeva mamma,” Baiba pastāsta, kā iztiek bez slēgtajiem veikaliem.

Mājsaimniecei Natālijai Davidovai arī šķiet, ka visgrūtāk ir nopirkt apģērbu. “Dēlam virsjaku pirmo reizi pirku interneta veikalā. Esmu priecīga, ka derēja un viss beidzās labi,” viņa teic.

Pie veikala ārā Natālija nav stāvējusi, vajadzējis tikt pasta nodaļā, tur bijusi rinda, tāpēc atmetusi ar roku. “Stabilitātes nav nekādas, ik pēc brīža tirgošanās noteikumi mainās.

Tas tiešām kaitina. Nav drošības sajūtas. Žēl gan pārdevēju, gan pircēju,” par pašreizējo situāciju saka sieviete.

Dusmīgi met ar roku

Jūlija, kas tikko iznākusi no veikala “K Senukai” ar dekoratīvu trauku rokās, pastāsta, ka tiešām varējusi nopirkt visu, ko vēlējusies.

“Vienīgā problēma bija ar visu pirkumu noformēšanu, nācās ilgi gaidīt, bija kaut kādas tehniskas problēmas. Vēlējos iepirkties internetā, bet neviens nevarēja atbildēt uz maniem jautājumiem, tāpēc braucu uz veikalu. Nav ērti iepirkties, bet dabūt visu, ko gribu, pagaidām varu,” viņa saka.

Andis Kuļiks priecājas, ka viss ir mazliet normalizējies un iepirkumu ratos var droši likt visu, kas atrodas plauktos, nenervozējot, ka pie kases kaut ko atņems.

“Tas, ka apģērbu veikali ciet, mani neuztrauc. Sieva gan reizēm pīkst, ka tirdzniecības centrā “Baata” nevar pastaigāt pa apģērbu bodēm, kā to darīja agrāk. Toties daudz naudas ietaupās. Es varu nopirkt visu, ko man vajag,” saka Andis.

Studente Sintija Kalna atzīst, ka veikalā mazliet ilgāk pastaigā, lai būtu cilvēkos. “Pirms kādas nedēļas internetā pasūtīju gludekli un pēc trijām dienām atnācu veikalā saņemt.

Puiši bija tik laipni, korekti, uzmanīgi! Manuprāt, pirms pandēmijas pārdevēji veikalos tādi nebija,” viņa atklāj novērojumus.

“Rietumu centra” apmeklētāja Māra arī ir ar visu mierā. “Tās preces, ko es ikdienā lietoju, ir pieejamas, bez pārējā varu iztikt,” viņa teic. Ģimenēm ar bērniem ierobežojumi gan, viņasprāt, radot liekas grūtības.

“Veikalā “Promo” pārtiku pirkt ir vienkāršāk nekā tirdzniecības centros, pie kuriem dažkārt veidojas rindas,” atzīst tur satiktā Ingūna Zvaigzne. Viņa pastāsta, ka ģimene uz veikaliem dodas reti. No rindām izvairās, cik vien var.

Tās viņai ļoti nepatīk: “Man šķiet, tas ir vēl dumjāk, nekā tad, ja visi veikali strādātu. Veciem cilvēkiem aukstumā jāstāv rindās. Tas nav pieņemami!” Viņa ir ļoti neapmierināta, ka nav iespējams vienkārši ieiet jebkurā veikalā un sameklēt, kas nepieciešams, un pasūrojas: “Mums šobrīd aktualitāte ir apavi, bet nopirkt nevar.”

Arī kāds vīrietis, iznācis no “Depo”, neslēpj savu īgnumu: “Nevar! Nevar nopirkt, ko vajag!” Mājās remonts, meklējis krāsu, nedabūjis. “Un visur ir rindas! Negribu runāt!” viņš dusmojas.

Par ugunsdrošības prasībām aizmirsts

Esam informēti par to, ka atsevišķās publiskās ēkās ir ierobežotas evakuācijas iespējas ugunsgrēka gadījumā. Lai maksimāli efektīvi regulētu pircēju plūsmu, lielāku tirdzniecības vietu saimnieki slēdz vienu vai vairākas no ieejām/izejām.

Viens ir epidemioloģiskie drošības pasākumi, bet otrs – ugunsdrošības prasības, kas gadījumos, ja izejas ir slēgtas vai bloķētas, netiek ievērotas.

Ja ir traucēta cilvēku evakuācija, tad tāda rīcība, protams, ir nepareiza, sodāma un var apdraudēt cilvēku dzīvību.

Tirdzniecības vietas ir jāekspluatē tā, kā tās ir nodotas ekspluatācijā, proti, ja evakuācijas plānā paredzētas trīs izejas, tad tā arī jābūt. Ja samazina izeju skaitu, tad tāpat jāņem vērā evakuācijas ceļa garums un platums.

Durvis nedrīkst būt slēgtas vai aizbarikādētas ar kādiem priekšmetiem – tām jābūt atveramām trīs sekunžu laikā. Ugunsgrēka gadījumā cilvēkiem var sākties panika.

Tirdzniecības vietas apmeklē cilvēki ar īpašām vajadzībām, pensionāri, bērni, kuriem pārvietošanās ātrums ir lēnāks, ar to ir jārēķinās, jābūt gataviem.

Aizslēgtas durvis, viena ieeja/izeja krietni vien apgrūtinās izkļūšanu no publiskās ēkas nelaimes gadījumā. Protams, jāņem vērā arī tas, ka šobrīd veikalos ir mazāk apmeklētāju, nekā ierasts.

Nesaukšu konkrētas vietas, kur, iespējams, netiek ievērotas ugunsdrošības prasības, taču mēs tās apsekosim tuvākajā laikā. Veiksim neplānotas pārbaudes par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu un, ja būs nepieciešamība, ēku saimniekus informēsim par nepilnībām, kas jānovērš.

Oļģerts Smalkais, VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks

Pagaidām vēl sodīto nav

Tirdzniecības objektus apsekojam ik dienu, pagājušās nedēļas nogalē, no piektdienas līdz svētdienai, tika veiktas 129 pārbaudes Liepājas iecirkņa apkalpojamā teritorijā.

Ja pirmajās dienās policistiem vēl vajadzēja norādīt uz nepilnībām dokumentācijā, proti, nebija norādīta atbildīgā persona (vārds, uzvārds vai kontaktinformācija), vai arī cilvēki vēl nebija piefiksējuši, ka tirdzniecības vietā uz vienu apmeklētāju jānodrošina vismaz 25 m², nevis 10, kā bija iepriekš, tad tagad pārkāpumu praktiski nav.

Pirmajā nedēļā mūsu uzdevums bija strādāt preventīvi – nepieciešamības gadījumā norādīt uz trūkumiem, izskaidrot jaunās prasības.

Sākot ar šo nedēļu, ja tiek konstatēti pārkāpumi, aizrādījumus vairs neizsakām, bet tirdzniecības vietām draud administratīvais sods vai pat veikala slēgšana uz septiņām dienām.

Pagaidām gan sods nevienam nav bijis jāpiemēro – tirdzniecības vietu saimnieki un darbinieki ir atbildīgi. Iepriekš konstatētās nepilnības ir novērstas.

Ik dienu veikalos pārbaudes veic 6–8 Valsts policijas darbinieki, kuri seko līdzi ne tikai, vai ir sakārtota visa nepieciešamā dokumentācija, bet arī citām prasībām – sejas aizsargmasku lietošanai, distances ievērošanai u.c.

Ingus Ukstiņš, Valsts policijas Liepājas iecirkņa priekšnieks

ROKASGRĀMATA

Tirdzniecības centrs “Ostmala”

• Maksimālais apmeklētāju skaits – 243.
• Bez ierobežojumiem preces var iegādāties pārtikas veikalā “Rimi”, strādā “A.aptieka”, optikas salons “Optio”, “Zoo centrs”, elektronisko cigarešu veikals “Iqos”, ziedu veikals “Grobiņas ziedi”, Jāņa Rozes grāmatnīca, ādas un vilnas fabrikas veikals, skaistumkopšanas veikali “Stenders” un “Canella”, kā arī lielāko Latvijas mobilo sakaru operatoru saloni.
• Veikalā “Top Shop” preces iepriekš jāpasūta. Ja pasūta pa tālruni, tad savākt var tajā pašā dienā, ja internetā, tad jāgaida, kamēr preci atsūtīs no bāzes.

Tirdzniecības centrs “Rietumu centrs”

• Maksimālais apmeklētāju skaits – 154.
• Bez ierobežojumiem preces var iegādāties pārtikas veikalā “Rimi”, zooveikalā “Dino zoo”, elektronisko cigarešu salonā “Ecodumas”, Jāņa Rozes grāmatnīcā, saimniecības preču un skaistumkopšanas veikalos “Drogas” un “Siberika”, aptiekā “Euro aptieka”, optikas salonā “Metropole”, ziedu salonā “Leonarda”, kioskā “Narvesen” un sakaru operatoru salonos “Bite” un “LMT”.
• Turpat pakalpojumus sniedz arī Latvijas Pasts, strādā medus un adījumu stendi, gaļas stends “Enhars”.
• Apģērbu veikalā “Zapping”, makšķerēšanas un tūrisma preču veikalā “Gards”, saimniecības preču un mājlietu veikalā “Jysk”, veikalā “Baltic data” uz vietas iespējams iegādāties atļauto preču grupas, bet pārējo var nopirkt, iepriekš pasūtot.
• Juvelierizstrādājumu salons “Given” strādā tikai ar iepriekš veiktiem pasūtījumiem.

Tirdzniecības centrs “Kurzeme”

• Maksimālais apmeklētāju skaits – 81 cilvēks.
• Bez ierobežojumiem preces var iegādāties pārtikas veikalos “Forevers” un “Maxima”, alkohola veikalā “Devona”, kioskā “Narvesen”, saldumu veikalā “Laima”, garšvielu veikalā “Balzamiko”, aptiekā “Euro Aptieka”, skaistumkopšanas un parfimērijas veikalos “Multilukss” un “Klērs”, grāmatnīcās “Zvaigzne ABC” un “Polaris”, kā arī veikalā “Viss svētkiem”.
• Strādā arī elektronisko cigarešu stends “Iqos”, stendiņš ar žāvētiem augļiem un riekstiem, smaržu stends “Refan”, ziedu stends “Grobiņas ziedi”, parfimērijas un higiēnas preču stends “Stenders”.
• Sporta preču veikalos “Sportland” un “Zero Sport Outlet” var nopirkt ziemas apģērbu no atļauto preču saraksta – cimdus, šalles, zeķes un cepures, bet pārējās preces jāpasūta attālināti.
• Apģērbu apdrukas salons “T-bode” strādā tikai ar pasūtījumiem, bet mobilo sakaru operators “Tele 2” te apkalpo tikai juridiskās personas.

Veikals “K Senukai”

• Maksimālaisapmeklētāju skaits – 180.
• Var nopirkt jebkuru preci. Pircēja ratos jāsaliek vēlamās preces no jebkura plaukta, tad jāzvana uz veikalā norādīto telefona numuru, jānosauc, ko vēlas iegādāties (kas salikts grozā), un jāvirzās uz kasi. Preces var iepriekš pasūtīt arī internetā vai pa telefonu no mājām, lai saņemtu veikalā vai ar piegādi.

Veikals “Promo”

• Maksimālaisapmeklētāju skaits – 83.
• Nopērkamas visas preces bez ierobežojumiem.

Veikals “Depo”

• Maksimālaisapmeklētāju skaits – 617.
• Klātienē daļa preču pieejamas ikvienam interesentam, daļa preču – tikai juridiskām personām. Preces pasūtāmas arī internetā, tās var saņemt gan veikalā, gan ar piegādi mājās.

Tirdzniecības centrs “Baata”

• Maksimālaisapmeklētāju skaits – 98.
• Bez ierobežojumiem viss nopērkams pārtikas veikalā “Mego”, alkohola veikalā “Dzērieni bez uzcenojuma” un “Mēness aptiekā”.
• Darbojas tirdzniecības stendi ar lauksaimniecības produkciju, kulinārija “Otaņķu gardumi”, arī “Grobiņas ziedi” (nevar nopirkt puķu podus).
• Elektropreču veikalā “RD Elektronics” un veļas veikalā “V.I.P.A.” brīvi var nopirkt atļautās preces, pārējais jāpasūta internetā, pasūtījumu iespējams saņemt veikalā.

Tirdzniecības centrs “XL Sala”

• Maksimālaisapmeklētāju skaits – 123.
• Var nopirkt visas pieejamās preces pārtikas veikalā “Maxima”, saimniecības preču veikalā “Drogas”, veikalos “Zoo preces”, “Ziedu studija” (baloni, puķu podi u.c. jāpasūta), kosmētikas veikalā “Siberika”, “Benu aptiekā”, kancelejas preču veikalā “Freko”, kioskā “Narvesen”, garšvielu veikalā “Balzamiko” un elektronisko cigarešu un tabakas stendā “Ecodumas”.
• Veikalā “Tet” var nopirkt tikai mobilos tālruņus, bet citas preces jāpasūta internetā ar iespēju saņemt veikalā vai ar piegādi uz mājām. Līdzīgi darbojas arī veikals “Pus 12” un mobilo sakaru operatora “Tele 2” salons.
• Veikals “E-kredīts” izsniedz tikai pasūtītās preces.
• Strādā juvelieris.

UZZIŅAI

Klātienē iegādājamo preču saraksts:

• pārtikas preces;
• higiēnas preces;
• pirmās nepieciešamības saimniecības preces;
• mobilo telefonu priekšapmaksas kartes;
• tabakas izstrādājumi, augu smēķēšanas produkti, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumi;
• dzīvnieku barība un preces;
• preses izdevumi;
• sabiedriskā transporta biļetes;
• mutes un deguna aizsegi un individuālie aizsardzības līdzekļi;
• mājražotāju lauksaimniecības produkcija;
• ziedi;
• stādi, dēsti, sīpoli, gumi un sēklas;
• substrāti, mēslošanas līdzekļi, kaļķošanas materiāli un augu aizsardzības līdzekļi;
• elektropreču aksesuāri (vadi, pagarinātāji, lādētāji);
• līdzekļi dezinsekcijai un deratizācijai.

Tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt:

• pārtikas veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta;
• higiēnas preču veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta;
• aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas;
• optikas veikali;
• degvielas uzpildes stacijas;
• grāmatnīcas.

Veikaliem jānodrošina:

• mutes un deguna aizsegu lietošana;
• informācija pie ieejas par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu;
• veikala apmeklēšana pa vienam (izņemot ar bērnu vai asistentu);
• groziņu vai ratiņu, vai iepirkšanās somu skaita atbilstība maksimāli atļautajam apmeklētāju skaitam;
• 25 m² uz vienu apmeklētāju (t. sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs;
• apmeklētāju plūsmas kontrole pie ieejas/izejas, iekštelpās/ārtelpās un tirdzniecības zālē, kur notiek pastiprināta apmeklētāju pulcēšanās (piemēram, konkrētās veikalu sekcijās);
• ja infrastruktūra atļauj, jānodala ieeja no izejas, ievērojot ugunsdrošības prasības;
• klātesošas atbildīgās personas deleģēšana, kas pastāvīgi organizē prasību izpildi tirdzniecības vietā; informācija par atbildīgo personu jāizvieto labi redzamā vietā;
• iekšējās kontroles sistēma, kā arī par to atbildīga persona;
• aizliegts organizēt un reklamēt īstermiņa (īsāks par 7 dienām) speciālos piedāvājumus, kas varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā, tādējādi radot pulcēšanās risku.

Netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija: iedzīvotāji var iegādāties preces distances tirdzniecībā (internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu), tās var tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās var arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas. 

Netiek pārtraukta vairumtirdzniecība ar jebkādām precēm, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai utt., vairumtirdzniecības bāzēs;

Pakalpojumu sniedzējiem atļauts nodrošināt nepieciešamās preces, piemēram, autoservisā – automobiļu detaļas.

Avots: Ekonomikas ministrija