Jaunās sievietes prātā vizualizējās fantāzija par situāciju – kaimiņa dzīvoklī uz grīdas līdz potītēm ūdens, no griestiem vēl aumaļām tek ūdens un nokrīt no griestiem atmirkušais apmetums, radot lielu plunkšķi.

Pa galvu pa kaklu pāris nesās no tā brīža 50 kilometru no Liepājas attālās dzīvesvietas pie kaimiņa un galvā jau rēķināja, cik liela kompensācija būs jāmaksā. Kad satika viņu, viņš ar ļoti lielām skumjām: ”Jā, jā, nāciet un skatieties to skādi!” aicināja iekšā.

Ūdens nekur nesūcās. Izrādās, istabā uz loga no griestiem, kas virsējam dzīvoklim ir kopīgi ar grīdu, nopilējušas dažas baltas pilītes no grīdas līdzināšanas masas, kuras šķidrums izsūcies cauri kaimiņa istabas griestu šuvēm, bet uz palodzes puķei trāpījušies nedaudz vairāk baltu pleķu.

Protams, atvieglojums, bet – kāpēc tik ļoti bija jāpārspīlē? Kamēr sieviete tika līdz saniknotajam kaimiņam, viņa bija tuvu ģībonim.

Katrā mājā, kurā ir vairāki dzīvokļi, noteikti viens īrnieks vai īpašnieks būs tāds, kuram kaut kas nepatiks visu pārējo iedzīvotāju rīcībā vai vispārpieņemtajā kārtībā.

Reiz kādā mājas sapulcē bija jārisina jautājums par to, ka kāpņu telpā pastāvīgi ir caurvējš un ziemā nāk stindzinošs aukstums.

Pretenziju izteicējs bija gatavs uz to, ka vienas no durvīm – sētas vai ielas – ir jāaizmūrē pavisam! Pilnīgā nopietnībā – būšot siltuma ekonomija! Bet laikam drošība viņam pie vienas vietas!

Dzīvojot īrētā dzīvoklī, es bieži esmu dzirdējusi, kā aiz sienām iet vaļā lamāšanās ar piecstāvīgiem vārdiem, jo vienam nepatīk kāpņu telpas uzkopšanas grafiks.

Vienai no sievietēm nepatika, ka cits kaimiņš pirmajā stāvā uz balkona purināja tepiķi. Viņai putekļi ejot virsū, lai gan pati dzīvoja ceturtajā stāvā! Un viņai nepatika, kā divas citas kaimiņienes, sētā satikušās, runāja par dzīvi. ”Man ir ļoti nepatīkami, ka man jādzird, kā jūs par skaļu runājat, kas man nebūtu jādzird,” sieviete, iznākusi uz balkona, aizrādīja.

Vai vēl viens fenomens – mūžīgi divas vai vairākas karojošas vecenes, kuras nevar sadalīt puķudobi, lai gan zeme ir kopīpašums. Un tad sētā visādas aizdomīgas darbības – rodas izrautas un izmētātas puķes, otrai atkal pazudušas kaķu izmitināšanas mājas. Tik neviens pie rokas nav pieķerts, lai gan saprotams, kuri abās situācijās tie vainīgie. Pajautā pārējiem kaimiņiem, kuri ir cauru dienu mājās, neviens nekā nezina.

Ja pie kaimiņienes iet mīļākais, kamēr vīrs prom, tad visi zina visu, bet, tiklīdz kaut kas slikts, – neviens nekā nezina un neiesaistīsies! Nožēlojami!

Un tādējādi nožēlojamas kļūst kaimiņu attiecības pašā saknē. Kaimiņienei apakšējā dzīvoklī plaisā griesti un pie tā vaino augšējo kaimiņu, kuram bērni skrien pa dzīvokli, bet patiesībā griesti plaisā tādēļ, ka kaimiņi gadiem nevar vienoties par mājas remontu, tikai jāpiekrīt, ka būs par dažiem eiro lielāks ikmēneša rēķins.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.