Skolotāju trūkst it sevišķi dabaszinātņu priekšmetos, bet skolu vadība uztraukumam pamatu neredz.

Anna Barčenkova jau 25 gadus strādā Liepājas 3. pamatskolā par dabaszinību skolotāju un valsts valodas pārbaudi nokārtojusi veiksmīgi. Līdz šim mācības skolā pasniegtas bilingvāli – gan latviski, gan krieviski.

Pedagoģe pieļauj, ka tagad mācību process būs lēnāks, jo priekšmeta izskaidrošana latviešu valodā aizņems vairāk laika.

“Es nezinu, kā būs gatavi bērni. Mums ir latviešu valodas materiāli. Mums ir grāmatas, darba burtnīcas, lapas, viss ir. Es ceru, ka būs labi, ka bērni gatavi.

Bērniem ir dažāda līmeņa zināšanas,”

pastāstīja Barčenkova.

Liepājas 3. pamatskolā jau trīs gadus mācās gan mazākumtautību, gan latviešu bērni. Līdz ar to krievvalodīgajiem skolotājiem jau ir pieredze mācīt latviešu valodā.

Tomēr četri pedagogi nenokārtoja valsts valodas pārbaudi un uzrakstīja atlūgumu, vēl divi atstādināti, savukārt vienam izdevies nokārtot valodas pārbaudi ar otro reizi.

“Mēs tagad pieņēmām darbā jaunus pedagogus, jaunus kolēģus, kam valsts valodas zināšanas ir stipri labākas, bet vakances joprojām ir,”

pastāstīja Liepājas 3. pamatskolas direktore Gaļina Skorobogatova.

Savukārt Liepājas 7. vidusskolā ne tikai nepietiekamu valsts valodas zināšanu, bet arī pensijas vecuma un citu apstākļu dēļ darbu pārtraukuši četri pedagogi.

Tiesa, skolas direktors Pāvels Jurs apliecināja, ka skolotāju pagaidām netrūkst un visas vietas ir aizpildītas.

“Lai kādas pārbaudes nāktu un ietu, ja skolotājs stāv bērnu priekšā un viņa uzdevums ir mācīt, sagatavot eksāmeniem, nodrošināt kvalitatīvu izglītību, bez latviešu valodas tas nav iespējams,” sacīja direktors.

Liepājas Izglītības pārvalde nodrošina valsts valodas kursus, kā arī metodikas plānošanas atbalstu skolotājiem.

Sarežģījumus radot dabaszinātņu skolotāju trūkums tieši mazākumtautību ceturtajās un septītajās klasēs. Tiekot domāts, kā to risināt.

“Kombinējot mācību procesa laikā valsts valodā runājošu pedagogu kopā ar mazākumtautību pedagogu, tādējādi uzlabojot tieši šī mācību priekšmeta nepieciešamo terminoloģiju,”

sacīja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.

Ar mazākumtautību skolu vecāku padomēm “TV Kurzemei” neizdevās sazināties. Tikmēr aptaujātie iedzīvotāji gaidāmās izmaiņas izglītībā pārsvarā vērtē pozitīvi.

“Tas ir ļoti labi. Viņiem pašiem tas nāks labāk. Vienīgais, ja viņi paši to izvēlēsies, ja viņi gribēs Latvijā dzīvot,” sacīja liepājniece Mairita.

“Es uzskatu, ka tas ir labi, jo mēs dzīvojam Latvijā un vajag visiem runāt latviešu valodā. Krievu valodu var mācīties kā papildu priekšmetu,” sacīja liepājniece Kristīne.

Liepājas Izglītības pārvalde ziņo, ka mazākumtautību skolās šobrīd ir astoņas vakances.